Šobrīd pasaules finanšu tirgū ir visai netipiska situācija, kad vidēja termiņa cenu kāpumus piedzīvo gan akcijas, gan parāda vērtspapīri, gan zelts. Tas šobrīd palielina peļņas iespējas gan tiem, kas orientējas uz konservatīviem ieguldījumiem, gan arī tiem, kas nevairās riska. Zelts cita starpā izceļas ar to, ka diezgan ilgu laiku trūka pamatota iemesla tam, lai šis investīciju metāls pieaugtu vērtībā. Līdz brīdim, kad pēc kovida krīzes beigām pasaules dzīves dārdzības līmenis sāka pieaugt un to vēl vairāk pastiprināja Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukums Ukrainā, nebija īsti pamatotu iemeslu tam, lai pirktu dzelteno metālu ietaupījumu aizsargāšanai pret inflāciju. Arī tagad inflācija kopumā ir uzņēmusi lejupejošu tendenci un varētu nonākt pie līdzīga secinājuma, tomēr šobrīd daudzi par zelta “glābšanas riņķa” funkciju iedomājas saistībā ar Krievijas, Ķīnas un Ziemeļkorejas aktivitātēm, un zināmā mērā eļļu ugunī pielej arī neskaidrība ap prezidenta vēlēšanu rezultātiem un to kāda būs jaunās prezidenta administrācijas politika attiecībā uz pārējo pasauli. Sausais atlikums šo faktoru kopējā virknējumā ir tāds, ka zelta cena, rēķinot ASV dolāru izteiksmē, šogad ir pieaugusi apmēram par trešdaļu un ceturtdienas pēcpusdienā bija nedaudz mazāk par 2800 dolāriem par Trojas unci.