Kā mājoklis Āgenskalnā izturēja kastingu un kļuva par mājām (2)

Marta ir kastinga direktore aģentūrā “Laik/a”. Viņa ir tā, kura palīdz atrast aktierus, kā profesionāļus, tā tīrradņus filmām, seriāliem un reklāmām. Ja viņas un Krišjāņa dzīvoklis būtu aktieris un atrastos kādā datu bāzē, tas noteikti būtu pieprasīts aktieris. Mājīgs, omulīgs, nepiepucēts, ar raksturiņu, lielisku skatu pa logu. Tāds, kurš spēj pielāgoties jebkuram interjeram un pārtapt kā par mūsdienīgu biroju, tā aizgājušā gadsimta pērli.

Izrādās, ka neesmu tālu no patiesības, arī mājokļiem ir sava datu bāze, kas tiek izmantota filmu industrijā. “Varbūt tiešām jāiekļauj arī mūsējais,” aizdomājas Marta.

Dzīvoklis suņa toņos

Vēl viena aktrise šajā dzīvoklī ir Luna, angļu pointera suņu meitene. Šķiet, ka saimnieki dzīvokli tonāli pieskaņojuši tieši viņai. Luna var spēlēt paslēpes un saplūst ar interjeru vai, tieši otrādi, izdaiļot to ar savu personu. “Lai arī Lunai ir sava gultiņa un kaktiņš, viņa pati izvēlas, kur konkrētā dienā pavadīs laiku.” Sunene uzskata par savu pienākumu apdzīvot visu dzīvokli, jo, ja reiz tāds ir un ar vairākām istabām, tad taču jāiemēģina visi kakti un stūri!

“Iespējams, ka tieši Luna ir vislielākajā sajūsmā par jauno mājvietu,“ smej Krišjānis. “100 m2, lieliskas pastaigu vietas rajonā un izcils skats pa logu.”

Marta gan papildina Krišjāni, ka sajūsmā par jauno mājokli ir viņi visi. “Mums patīk daudz ceļot, mēs varam gulēt mežā, teltīs, braukt ar velo, ar laivām, bet mums ir ļoti svarīga vieta, kur atgriezties. Mūsu mājas. Un tāds šis dzīvoklis ir!”

Mīlestība no pirmā acu skatiena un Matriksa vanna

Gribu zināt, kāds bija ceļš līdz savam mājoklim. Krišjānis ar Martu saskatās un vienojas, ka iemesls prozaisks un praktisks. Abi drīz pēc satikšanās sākuši dzīvot kopā, kas tehniski nozīmēja, ka abi dzīvo vienā īres dzīvoklī, kamēr otrs stāv tukšs. “Diezgan nepraktiski, vai ne?” rezumē Krišjānis. Tā nu abi iemīlējušies rīdzinieki sāka meklēt vietu, ko saukt par mājām. Viņiem uzreiz bija skaidrs, ka mājoklim jābūt ar stāžu, nevis jaunajam projektam, –  “šī māja stāv jau gadsimtu, tātad gadu desmitos pārbaudīta”, ka lokācijai jābūt nosacīti tuvu centram – “pētījām Teiku, Āgenskalnu, Kluso centru”.

Savu tagadējo mājokli viņi atraduši samērā ātri, un tā bijusi mīlestība no pirmā acu skatiena, neskatoties uz to, ka dzīvoklis pēdējo remontu bija pieredzējis 21. gadsimta sākumā. “Te bija visas tā laika liecības, iekaramie griesti, tapetes. Vannas istaba bija monstroza, ar tādu milzīgu Matriksa vannu un pabaisām flīzēm ar puķu ornamentu,” noskurinās Marta. Taču pāris redzēja potenciālu šajā Āgenskalna mājoklī, deva jāvārdu pārdevējam un sāka kārtot formalitātes.

28 gadi līdz ceļojumam, lai nosvinētu

Tālāk atbildība nonāca Krišjāņa rokās, jo tieši viņš bija tas, kurš paņēma kredītu. Krišjānis šim jautājumam piegāja nopietni, pat nomainīja darbu uz labāk apmaksātu. Viņš strādā IT jomā un ne ar kādu aizķeršanos bankā nesaskārās. ”Mana joma ir stabila un ar garantētiem ienākumiem.” Dzīvoklim tika piesaistīts novērtētājs, kurš deva atzinumu, ka dzīvoklis ir tādā stāvoklī, ka remonts nav nepieciešams, tāpēc kredīts tika ņemts tikai īpašumam, nevis remontam.

“Remontam tērējām iekrājumus,” pieredzē dalās mājokļa saimnieki.

Krišjānim nav īpaša kalendāra, kur viņš atzīmē katru izmaksāto gadu, bet

skaidrs ir viens: pēc pēdējā maksājuma 2052.gadā viņi ar Martu uzsauks sev kādu ceļojumu par godu tam, ka dzīvoklis beidzot būs viņu!

Marta gan piemetina, ka kredīts nenozīmē, ka dzīvē nevar notikt pārmaiņas, jo “tikpat labi mēs varam izdomāt pārcelties”. Taču pagaidām viņiem šādu plānu nav. Soli pa solim, cik atļauj līdzekļi un laiks, tiek apdzīvots un labiekārtots mājoklis.

“Protams,  es domāju citādās kategorijās nekā Krišjānis, kurš ir praktiskāks un loģiskāks par mani.

Es noteikti naudu būtu ieguldījusi jaunās mēbelēs, bet, pateicoties Krišjānim, mēs nomainījām elektrības vadus, kas bija vairāku tūkstošu vērts pasākums.

Man tas neienāktu prātā! Es skatītos, kura lampa piestāvēs sienām,” atzīst Marta, kura iedvesmu dzīvokļa iekārtošanai smeļas, piemēram “Instagram”. Ka Martai tas padodas, redzams ikkatrā sīkumā dzīvoklī, nekas nav nejaušs, viss pārdomāts un saskaņots. Diez vai tas ir “Instagram” nopelns, drīzāk Martas gaumes un spējas savienot lietas, radot kopainu.

“Mūsu mājokļa iekārtošana virzās uz priekšu, arī pateicoties ciemiņiem, rau, jūs atbraucāt, un tāpēc mums ir pielikta viena glezna pie sienas un lampa. Mēs esam tādi pēdējā brīža cilvēki.

Dienu pirms sālsmaizes nokrāsojām kamīnu un sālsmaizes dienā ielikām durvis tualetē. Līdz tam trīs mēnešus durvju vietā bija sega,”

mazā ekskursijā pa dzīvokli izved Marta. Krišjānis un Marta neiespringst uz datumiem, viņiem nav grafika, kurā datumā jābūt konkrētai telpai gatavai. Galvenais, lai ir mājas sajūta. Un tā šajā dzīvoklī patiesi ir!

Taču par vienu lietu Marta un Krišjānis bija vienisprātis jau remonta sākumā – ir jābūt virtuvei un lielajam galdam, kur draugiem un radiem pulcēties. Tāpat kā jābūt vannas istabai. “Pārējais var pagaidīt!”

Jevgēņija ar špakteli un vārda dienas duša

Tik zinoši un apņēmības pilni, lai paši veiktu remontu no A līdz Z, viņi nebija, tāpēc piesaistīja draugus, kas palīdzēja atrast vienu vai otru meistaru, un "Getapro", ar kuras palīdzību atrasts ne viens vien meistars. “Piemēram, mums bija Jevgēņija, kas špaktelēja sienas. Kolosāla sieviete, rūpīga un līdz milimetram precīza. Viņa savus rēķinus iesniedza uz rūtiņu lapas, bet tur bija viss sarēķināts līdz pēdējam centam.”

Martas pārziņā bija tapešu noplēšana. “Es tagad ļoti labi pārzinu tapešu veidus,” par savu pieredzi iesmej Marta. “Ir tādas, kas nonāk vienā gabalā, un tad diemžēl ir tādas, kas jāskrubina pa centimetram.” Krišjānis, savukārt, lauza flīzes.

Savu remonta pieredzi Marta dokumentēja vietnē “Instagram”. Tiesa, Marta to darīja ar tādu vieglumu un veselīga humora devu, ka pēc remonta varētu sailgoties pat tie, kam tas nav ienācis prātā.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Marta Dzene (@m_dzene)

Precīzu dienu, kad abi pārnakšņojuši jaunajās mājās, pāris neatceras, toties ļoti skaidri atminas dienu, kad tika palaista duša.

“Tā bija mana vārda diena! Kur gan vēl perfektāku dāvanu kā duša,” ar sajūsmu atceras Marta.

“Tas gan nenozīmē, ka mēs dzīvojām nemazgājušies, bet, jā, 21 dienu mēs braucām ciemoties pie radiem un draugiem, kam bija duša.” Lai neiestrēgtu ar pārvākšanos, Krišjānis un Marta uzteica īres dzīvokļus, kas nozīmēja, ka pērnā gada jūlijā vienkārši nebija citas iespējas kā ievākties jaunajā miteklī. “Sakrāmējām mantas un aizvedām pie draugiem uzglabāt, joprojām neesam visu vēl atveduši un katru reizi esam pārsteigti par mantām, kas mums pieder.”

Veiksmīgā kaimiņu loterija un iedrošinājums tiem, kas ceļā uz savu māju

Protams, ka viss nav rozā zefīriņš, tāpat ir aizķeršanās, finanšu plānošana, taču Marta ar Krišjāni nesūdzas, jo savs mājoklis ar augstiem griestiem, savu auru un plašumu bija viņu sapnis. “Mēs esam paspējuši paceļot, izklaidēties, prioritātes mainās, un viss ir salāgojams. To naudu, ko ik mēnesi maksājam bankai, mēs maksātu īres dzīvokļos.”

Abi arī palepojas, ka ļoti noveicies ar kaimiņiem, jo tā ir loterija, ko, pērkot dzīvokli, nekad nevar paredzēt.

Āgenskalna senajā ēkā dzīvokļus iegādājušies cilvēki ar līdzīgām vērtībām, jo par visu spēj vienoties. “Piemēram, mums ir kaimiņiene, kura uzņēmās iekārtot puķu dobes un puķu podus. Mums atliek tikai vienoties par summu, un viss notiek.” Tāpat pāris slavē arī rajonu, ko tagad sauc par savām mājām, – Āgenskalnu. Viss ir sasniedzams pāris minūtēs, kā Stradiņi, tā tirgus. Āgenskalnu Marta salīdzina ar kopīgo mājokli, arī Āgenskalnam ir sava dvēsele, dažādas sejas, kaut kas vairāk uzpucēts, kaut kas mazāk, bet pāri visam tā ir vieta, kur gribas atgriezties.

Atvadoties lūdzu kādus ceļa vārdus tiem, kuriem vēl tikai priekšā, kas Martai ar Krišjāni aiz muguras: mājokļa meklēšana, kredītsaistību uzņemšanās, remonts.

“Galvenais godīgi sev atbildēt, vai varēs pacelt kredītsaistības, ja jā, tad noteikti ieteiktu izvēlēties iegādāties mājokli ar vēsturi. Jā, tie ir papildu izdevumi, jo jāveic remonts, bet ilgtermiņā noteikti labs ieguldījums. Ja māja stāvējusi simts gadus, tā stāvēs vēl. Noteikti nevajag tērēt naudu domās, pirms nav izvērtēts dzīvokļa stāvoklis, kā mūsu gadījumā bija jāpārvelk vadi. Vajag vienkārši darīt, neuzstādīt pārāk lielus mērķus, teiksim, ka pēc trīs mēnešiem būs perfekti izremontēts dzīvoklis. Mums nav problēmu dzīvot uz kastēm un darīt visu pamazām, taču tiem, kuri gribēs visu uzreiz gatavu, tad jāierēķina lielākas finanses. Galvenais būt godīgiem pret sevi un nebaidīties, vienkārši sākt darīt! ”