Pateicoties liela datu apjoma izmantošanai, sarežģītas modelēšanas un mašīnmācīšanās pielietošanai, esam kļuvuši prasmīgāki prognozēšanā. Tendence īpaši uzkrītoši pamanāma pašlaik – ASV vēlēšanu priekšvakarā.

Romas zīlnieki pareģoja nākotni no putnu zīmēm, saskatīja to upurjēru aknās, sarunās ar mirušajiem un paredzēja savos sapņos. Viņi varēja izmantot arī “zvaigžņu zīmējumus”, lai gūtu priekšstatu par nākotnes aprisēm.

Pareģojumus izmantoja arī politika. Atkarībā no tā ko pareģis sludināja, tika mainīta karu stratēģija vai varas līmeņa stratēģisko laulību politika. Tagad šādu subjektīvu pravietošanu jau sen aizstājusi “zinātniska” prognozēšana. Esam nomainījuši zīlēšanu kafijas biezumos un pareģošanu ar citu projektu: liela datu apjoma vākšanu un varbūtības modeļu izstrādi.

Tātad mūsu interese par nākotni nemazinās, bet tieši otrādi – palielinās, jo aizvien vairāk laika tiek veltīts nākotnes veidolam, lai saprastu, kas būs un notiks tālāk. Tas ļoti uzkrītoši redzams pašreiz - ASV prezidenta vēlēšanu apstākļos. Modeļu, prognožu un scenāriju ir ļoti daudz, un šis jautājums tiek nepārtraukti apspriests gandrīz visos podkāstos (raidierakstos), blogos un masu medijos.

Pēc pāris dienām notiks ASV prezidenta vēlēšanas un politisko spēku attieciba atkal būšot 50:50. Vai šāda prognoze mums kaut ko dod, jeb tikai padara vēl nervozākus?

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X