Elektroenerģijas ražošanā Baltijā joprojām ir aptuveni 40% iztrūkums, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (2)

Baltijas valstīs mainās elektroenerģijas ražošanas izejvielas, taču kopējais iztrūkums nav mazinājies, teica AST valdes loceklis.

Junghāns informēja, ka ražošanas jaudām pievienojas saules un vēja elektrostacijas, taču samazinās slānekļa un dabasgāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanā.

Šā gada vidū saules un vēja elektrostacijas saražoja 19% no kopējā elektrības apjoma, taču slānekļa un dabasgāzes stacijas - 13%, kas ir vēsturiski zemākais apjoms.

Tāpat Junghāns salīdzināja, ka 2022.gada augustā saules elektrostacijas saražoja 24% elektroenerģijas, bet 2024.gada augustā - 52% no kopējā apjoma.

Kopumā šā gada vidū Baltijā jau bija uzstādītas saules un vēja elektroenerģijas ražošanas jaudas 5000 megavatu (MW) apjomā, kas ir ap 40%, no kopējās jaudas,

teica Junghāns.

Jau vēstīts, ka AST koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 234,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,2% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 36,7% un bija 10,235 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST koncernu veido AST un tās meitassabiedrība - dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.