Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien atzinis, ka Francijas karavīri nogalināja Alžīrijas neatkarības kara revolucionāru līderi Larbi Ben Mhidi pēc viņa aizturēšanas 1957.gadā.
Makrons atzīst, ka Alžīrijas neatkarības kustības līderi 1957.gadā nogalināja franču karavīri (4)
"Viņš šodien atzina, ka Larbi Ben Mhidi, Alžīrijas nacionālo varoni (..) nogalināja franču karavīri," paziņoja Makrona birojs, pieminot 70.gadadienu kopš sacelšanās, kas izraisīja Alžīrijas neatkarības karu.
Alžīrija ilgāk nekā simts gadus bija Francijas kolonija, bet no 1954.gada līdz 1962.gadam asiņainā karā izcīnīja neatkarību. Koloniālā pagātne un karš ir atstājis dziļas rētas abās pusēs.
Pēdējos gados Makrons nācis klajā ar vairākiem žestiem, lai panāktu izlīgumu, bet nav atvainojies par Francijas imperiālismu. Kopš nākšanas pie varas 2017.gadā Makrons ir centies "paraudzīties kolonizācijas un Alžīrijas kara vēsturei acīs ar mērķi radīt miermīlīgu un kopīgu atmiņu", paziņoja prezidenta birojs.
Ben Mhidi bija viens no sešiem Nacionālās atbrīvošanas frontes (FLN) dibinātājiem, kas sāka bruņotu sacelšanos pret Francijas varu. Makrona birojs norādīja, ka saskaņā ar oficiālo versiju Ben Mhidi pēc aizturēšanas 1957.gada februārī mēģināja izdarīt pašnāvību un nomira, kad viņu pārveda uz slimnīcu. Taču patiesībā viņu nogalināja karavīri ģenerāļa Pola Osarisa vadībā, kurš to atzina 2000.gadu sākumā.
2017.gadā toreizējais prezidenta amata kandidāts Makrons nosauca Francijas okupāciju par "noziegumu pret cilvēci". Ziņojumā, ko viņš pasūtīja vēsturniekam Bendžaminam Storam, 2020.gadā tika rekomendēts veikt turpmākus pasākumus abu valstu samierināšanai, vienlaikus izslēdzot nožēlu un atvainošanos.
Taču Makrons, kurš ir centies veidot ciešas attiecības ar Alžīrijas prezidentu Abdelmadžidu Tebunu, 2022.gadā apšaubīja, vai Alžīrija kā valsts pastāvēja pirms Francijas kolonizācijas, izraisot asu Alžīrijas reakciju.