Trīs scenāriji, kā ASV prezidenta vēlēšanas ietekmēs karu Ukrainā (11)

BBC vēsta, ka jebkurā ASV vēlēšanu iznākuma gadījumā ietekme uz Ukrainu būs jūtama. ASV prezidenta vēlēšanas būs jau nākamnedēļ, un pēc tām iespējami trīs galvenie virzieni, kā varētu attīstīties Krievijas karš pret Ukrainu.

Pirmais scenārijs

Šajā gadījumā ASV varasiestādes varētu sākt izdarīt spiedienu pret Ukrainu ar mērķi iesaldēt karu, ņemot vērā pašreizējo frontes līniju. Tādējādi tādi reģioni kā Zaporižjas un Hersonas apgabali var tikt sadalīti.

Žurnālisti atgādina, ka analoģiska situācija bija vērojama pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad pēc uguns pārtraukšanas Koreja tika sadalīta divās valstīs. Turklāt – oficiāli Korejas karš tā arī netika noslēgts, un formāli tas turpinās vēl šodien.

Otrais scenārijs

ASV pilnībā aptur atbalstu Ukrainai, kas veicinātu Krievijas panākumus kaujas laukā, ļaujot tai okupēt arvien vairāk un plašākas Ukrainas teritorijas.

Trešais scenārijs

Ukraina atgūst kontroli pār visām savām teritorijām. Šis scenārijs gan tiek uzskatīts par vismazāk ticamu. BBC publikācijā teikts, ka neskaidrības par ASV nākamā prezidenta administrācijas piekopto politiku “apspiež ambīcijas kaujas laukā un mazina politiskās iespējas saņemt lielāku atbalstu”.

Rietumvalstu sabiedrotie ļoti bieži skatās uz Vašingtonas rīcību, un pēc tam pieņem lēmumus domājot par to, vai ir vērts atbalstīt Ukrainas militāros centienus.

“Kopš tā laika, kad 1991. gadā sabruka Padomju savienība, un Ukraina ar nospiedošu pārsvaru nobalsoja par neatkarību, tai ir nācies cīnīties par savu suverenitāti un tiesībām pastāvēt.

Ukraina ir atradusies uz ģeopolitiskās tektoniskās plātnes pašas malas, cenšoties būt daļai no Rietumu pasaules, kamēr Krievija cenšas to pārvilkt savā paspārnē. Maskavas īstenotais iebrukums Ukrainā nozīmē to, ka Ukrainai ir vajadzīga ASV palīdzība, lai tā nesabruktu un nenonāktu pilnīgā Kremļa pakļautībā,” raksta BBC.

Jāatgādina, ka jau otrdien, 5. novembrī, notiks ASV prezidenta vēlēšanas, un tajās galvenie kandidāti uz uzvaru ir demokrātu partijas pārstāve Kamala Harisa un republikāņu partijas pārstāvis, eksprezidents Donalds Tramps. Aptaujas joprojām prognozē abiem kandidātiem vienlīdzīgas iespējas uzvarēt. Zināms, ka abiem kandidātiem ir pretēji uzskati par atbalstu Ukrainai – Harisa iestājas par vēl aktīvāku atbalstu Ukrainai, savukārt Tramps paudis Krievijas diktatoram Putinam tīkamu pozīciju, faktiski aicinot izbeigt karu Ukrainā pēc Krievijas nosacījumiem.