Die Zeit: Krievija un Ukraina rīko slepenas sarunas par abu pušu piekāpšanos (24)

Puses apspriež atturēšanos no savstarpējiem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūras objektiem, ieslodzīto apmaiņu, graudu darījuma atsākšanu un Ukrainas bērnu atgriešanos, kā arī anektētās Krimas turpmāko likteni.

Sanāksmes notika Kijivā, Davosā, Kopenhāgenā, Džedā un citās pilsētās. Tajās piedalījās G7 valstu un Ķīnas pārstāvji.

Laikraksta avoti apgalvo, ka jautājums par iespējamām miera sarunām starp abām valstīm ir praktiski atrisināts, un Maskava un Kijiva apspriež šāda dialoga formātu, vietu un datumu.

Pagājušajā trešdienā informēti “Financial Times” (FT) avoti ziņoja, ka Ukraina un Krievija ar Kataras starpniecību ir atsākušas sarunas par uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas infrastruktūras objektiem. Saskaņā ar Ukrainas augstāko amatpersonu teikto Kijiva vēlas atgriezties pie vienošanās, kas gandrīz tika panākta pirms Ukrainas armijas iebrukuma Kurskas reģionā. Viņi norādīja, ka Maskava un Kijiva pēdējās nedēļās jau ir samazinājušas uzbrukumu intensitāti gan Krievijas, gan arī Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, kas ir daļa no vienošanās starp abu valstu izlūkdienestiem.

Lai izdarītu spiedienu un pamudinātu Krievijas varas iestādes uz sarunām, Ukraina plāno turpināt uzbrukumus naftas pārstrādes rūpnīcām, sacīja kāda augsta ranga Ukrainas amatpersona. Viņa teica, ka, izņemot bezpilota lidaparātu uzbrukumus, Kijivai “nav nekādu nozīmīgu sviru, lai piespiestu Krieviju vest sarunas”.

Saskaņā ar FT datiem Kijiva un Maskava 2023. gada rudenī jau ir noslēgušas “nepubliskotu vienošanos” neuzbrukt viena otras enerģētikas objektiem. Tā rezultātā Krievija pagājušajā ziemā atturējās no plaša mēroga uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, kas notika no 2022. līdz 2023. gadam.

Savukārt Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs laikraksta preses relīzē sniegto informāciju nosauca par “izdomājumu”, taču apstiprināja, ka Krievija nepiekritīs sarunām, kamēr Kurskas apgabalā atradīsies Ukrainas bruņotie spēki.

Itālijas laikraksts “La Repubblica” citēja avotu, kas apgalvoja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs izstrādā miera plānu, kura pamatā ir Minskas vienošanās principi. Saskaņā ar laikraksta teikto iniciatīva “neizslēdz iespēju dažas Ukrainas teritorijas nodot Krievijai”. Tomēr Ukraina iepriekš vairākkārt ir teikusi, ka tā neizskatīs miera variantus ar teritoriju zaudēšanu.

Vladimirs Putins pirmo reizi izteica nosacījumus sarunām 14. jūnijā. Tie ietver Kijivas piekrišanu neitrālam, neangažētam un no kodolieročiem brīvam statusam, kā arī Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalu atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu. Vienlaikus Putins pieprasīja, lai Rietumi atceļ visas sankcijas pret Krieviju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šos nosacījumus nosauca par ultimātu. Kijiva uzstāj uz Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas, kā arī atgriešanos pie 1991. gada robežām, kas nozīmētu arī Krievijas atteikšanos anektēt Krimu.