Noskaties ⟩ Saeimā iestrēguši grozījumi, kas partijām liktu atbildīgāk rīkoties ar valsts piešķirto finansējumu

Arī partiju finansēšanu uzraugošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) mudina uz lielāka atklātību tajā, kā partijas tērē nodokļu maksātāju piešķirto naudu.

Pagājušā gada aprīlī, sava Valsts prezidenta amata pilnvaru termiņa pēdējos mēnešos Levits Saeimai iesniedza grozījumus Partiju finansēšanas likumā, kas viņa skatījumā veicinātu partiju attīstību un noturību. Levita piedāvātais grozījums bija ļoti īss – papildināt likumu ar vienu teikumu. Tā būtība –

vismaz 30 procenti no attiecīgajā gadā iztērētā valsts budžeta finansējuma partijai jāizlieto darbības saturiskajai nodrošināšanai, piemēram, pētījumiem un konferencēm.

Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” nupat apkopotā informācija liecina, ka šobrīd šādu slieksni nesasniegtu neviena partija. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc šie grozījumi līdz šim krāja putekļus Saeimas Valsts pārvaldes komisijas atvilktnēs. Tomēr partiju finanšu uzraugs KNAB uzskata, ka šis būtu īstais laiks pieķerties valsts budžeta finansējuma sistēmai, Levita grozījumus ņemot par pamatu diskusijai.

“Vismaz jābūt minimālajam slieksnim. Tas var būt, protams, arī samērīgs, tie var būt arī 20 procenti. Bet 30 procenti arī ir pietiekami labs slieksnis, lai, mūsuprāt, uzlabotu kvalitāti tam, kā partijas tērē valsts budžeta finansējumu,” saka KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Amīlija Raituma. “Mūsuprāt, no sabiedrības puses būtu lietderīgi, ja sabiedrība redzētu detalizētāku atšifrējumu šiem valsts budžeta finansējuma tēriņiem.”

KNAB arī piekrīt, ka būtu jāapsver pienākums partijai publicēt ziņas par pakalpojumu sniedzējiem un līgumu summām; iespējams, varētu diskutēt arī par procesu, kā tie tiek meklēti, jo, atšķirībā no valsts uzņēmumiem un iestādēm, nodokļu maksātāju finansētās partijas no valsts nākušās naudas tālākos saņēmējus var izvēlēties ļoti brīvi.

Laikā, kad Saeimas atbildīgā komisija grozījumus saņēma, to vadīja Daiga Mieriņa (ZZS) – tagadējā Saeimas priekšsēdētāja. Neilgi pēc tam Latvijas politikā bija iestājies dažus mēnešus ilgas spriedzes periods – prezidenta vēlēšanas, runas par koalīcijas paplašināšanu, tad – premjera Krišjāņa Kariņa (JV) demisija un jaunas valdības veidošana nu jau Evikas Siliņas (JV) vadībā.

Pirms gada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju sāka vadīt pie frakcijām nepiederošais, bet koalīciju atbalstošais Oļegs Burovs, kurš atzīst – līdz šim partiju finansēšanas sistēma nebija komisijas prioritāte, un arī frakcijas līdz šim nebija pozicionējušās. “Lai neorganizētu tā saucamo prāta vētru komisijas sēdes laikā, es patiešām plānoju sasaukt tādu darba grupu ar profesionāļiem, tai skaitā KNAB, “Delna” un “Providus”, lai apmainītos viedokļiem. Ja runāt par konkrētiem termiņiem bez tukšiem solījumiem, es droši vien to izdarīšu tikai pēc tam, kad būs pieņemts budžets 4. decembrī. Tad pirms Ziemassvētkiem mēs sāksim to darīt šobrīd tādā apspriedes formā, un, ja formējas kāds viedoklis, tad, protams, viennozīmīgi skatām komisijas sēdē. Un tad pieņemsim vai ar balsojumu vai pēc konsensusa principa lēmumu, vai mēs virzām tālāk vai ne,” tagad sola Burovs.

Līdz tam vajadzētu nomērīt Saeimas “temperatūru” attiecībā uz šiem grozījumiem, saka Burovs, uzsverot – viņš pats personīgi nav ieinteresēts kaut ko bremzēt, jo viņa vadītā “Gods kalpot Rīgai” kā reģionālā partija, kas Saeimas vēlēšanās nestartē, valsts finansējumu nesaņem vispār.

Lai gan tieši par Levita piedāvāto risinājumu lielas sajūsmas nav, konceptuāli grozījumus partiju finansēšanas sistēmā tagad sola atbalstīt vairākums “de facto” aptaujāto Saeimas frakciju vadītāju.

“Jaunās Vienotības” pārstāvis Edmunds Jurēvics ir piesardzīgs, tomēr likuma grozīšanai nepretojas: “Es personīgi uzskatu, ka tā sadaļa, kur vēl vairāk kaut ko birokrātiski ierobežojot par procentiem, kas, ko un kā, nebūtu labi. Es domāju, tajā brīdī, ja būs lielāka atklātība, tieši tad arī paši vēlētāji varēs novērtēt, vai viņa atbalstītā partija viņaprāt tos līdzekļus tērē pareizi vai nepareizi.”

“Jautājumā par partiju finansējumu, protams, tur ir lietas, kas ir jālabo un kas ir jānovērš. Un droši vien, ka uz nākamo Saeimas sasaukumu, tātad šī sasaukuma laikā, tas ir jāpaspēj izdarīt,” piekrīt otrā lielākā valsts finansējuma saņēmējas – Zaļo un Zemnieku savienības – Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Apvienotā saraksta pārstāvim Edgaram Tavaram jau esot idejas, kas likumā būtu jāgroza: “Svarīgākais ir atrast jēdzīgu, vienkāršu risinājumu, kā padarīt to atklātu. Lai visi zina, ka mēs noslēdzam līgumu ar to un to tādam un tādam pasākumam. Mums tur notiek partijas domes sēde, kongress, tur ir telpu noma, projektors, nezinu, kafijas pauze ir iekšā vai nav. Nu tam visam jābūt būtu skaidri un gaiši redzamam, ar ko mēs slēdzam līgumu kā minimums. Lai mēs neslēdzam līgumu tur ar brālēniem, māsīcām vai ar sievām un vīriem, vai ar ko.”

Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars par Levita grozījumiem ir skeptisks, bet neizslēdz, ka sistēma jāuzlabo: “Man šķiet, ka Nacionālā apvienība ir vienmēr gana atklāti par saviem tēriņiem atbildējusi, un mēs nesaskatām šajā jautājumā problēmu. Mēs esam gatavi diskusijai par šo jautājumu tad, kad tas komisijas darba kārtībā būs, protams. Arī par šiem jautājumiem, mēs, protams, varam mēģināt paust... Kā es teicu, noteikti mēs arī saskatām, ka uzlabojumu iespējas ir šajā likumā.”

“Stabilitātei!” Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs apgalvo, ka viņa frakcija atbalstītu arī Levita virzītos priekšlikumus: “Lielāka atklātība – viennozīmīgi. Un attiecībā uz to, vai mēs atbalstām vai nē – mēs jau šodien minimāli pieņemam četras jauniešu grupas katru mēnesi šeit parlamentā un tērējam tam naudu. Mums nav žēl! Mēs pilnīgi piekrītam, pilnīgi atbalstām, un manā skatījumā, negribu jums samelot, bet mēs jau esam kaut kur 20-25 procentiem pāri katru gadu par šāda veida izdevumiem. Līdz ar to mēs jau to darām.”

Grozīt Partiju finansēšanas likumu piekrīt arī “Progresīvo” pārstāvis Andris Šuvajevs: “Es domāju, ka tai caurredzamībai jābūt lielākai. Mēs “Progresīvajos” primāri šo jautājumu šobrīd risinām ar to, ka mēs paļaujamies uz to, ka biedri kontrolēs to, kā valde un kā birojs šos budžeta līdzekļus izlieto. Mēs vadāmies no tā, ka biedriem jābūt pieejai šāda veida informācijai, un attiecīgi viņiem tāda arī ir. Kopumā vai attiecīgi žurnālistiem, neatkarīgām institūcijām vajadzētu būt šādai iespējai? Es pilnībā to atbalstītu.”

Viskritiskākais ir Ainārs Šlesers, kura vadītajai partijai “Latvija pirmajā vietā” no Saeimā ievēlētajiem spēkiem šobrīd no budžeta pienākas vismazāk – ap pusmiljonu eiro gadā: “Lai partijas atskaitās vēlētājiem! Ja viņas pārkāpj likumu, tad viņas vajag sodīt. Tas, kas mani satrauc – ka mēs aizņemamies divus miljardus katru gadu!”

Vislielāko finansējumu no valsts budžeta šobrīd saņem “Jaunā Vienotība” – šogad un arī nākamgad tie ir 1,12 miljoni eiro gadā.

Apvienības valdes priekšsēdētāja kopš vasaras ir premjerministre Evika Siliņa. Viņa saka, ka diskusijai par budžeta finansējumu partijām jānotiek Saeimā, un viņa pret to neiebilst. Tomēr nojaušams, ka stingrāki ierobežojumi partijām premjerei nešķiet viennozīmīgi atbalstāmi. “Mēs pēdējā laikā arvien vairāk runājam par to, ka ir mazāk jāveic tādi administratīvi, birokrātiski šķēršļi, ir vairāk arī jādod brīvība uzņēmumiem. Nu, tāpat es domāju, ka noteikti būtu jāuzklausa, ko domā vispār biedri paši, politiskās partijas, kā viņas redz, kā šāds finansējums tiek izlietots. Jo, protams, KNAB viedoklis noteikti būtu jāņem vērā, bet viņi nav finansējuma lietotāji, viņi nav tie, kas praktiski saskaras ar to, kādā veidā partijas ir tērējušas šo budžetu, kur viņas to izlieto,” uzskata Siliņa.

Te gan jāpiebilst, ka detalizēti saprast, kā “Jaunā Vienotība”, līdzīgi kā citas partijas, piemēram, 2023. gadā tērējusi tai piešķirto naudu, no tās publiski pieejamā gada pārskata sabiedrība nemaz nevar.

Valsts prezidenta kancelejā “de facto” pavēstīja, ka Edgars Rinkēvičs stājoties amatā ar visām Saeimas frakcijām ir pārrunājis Levita iesniegto likumprojektu. Tā tālākā virzība Saeimā ir likumdevēja politiskās izšķiršanās jautājums. Paša prezidenta uzskats ir, ka valsts budžeta finansējuma partijām izlietošana ir atkarīga gan no likuma burta un gara, gan no godprātīgas likuma prasību izpildes un likuma mērķa ievērošanas praksē. “Normatīvisms veselo saprātu nevar aizstāt,” pauž Rinkēvičs.