Izglītības iestāde nav īstā vieta, kur jebkurš, pat bērna vecāks, var nākt un aģitēt par sev izdevīgiem jautājumiem, saka Rīgas domes komitejas vadītāja Laima Geikina (“Par”). Viņasprāt, tas būtu jādara ārpus skolas:
“Tad īrējam telpas un stāstām. Bet [nedrīkst] izmantot savas priekšrocības – ja mani bērni tur mācās, tad es pastāstīšu saviem bērniem. Konkurence, brīvais tirgus, viss pārējais. Nu tur ir tik daudz, ne tikai ar bērnu drošību jautājumi.”
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Maksims Platonovs saka: tas, kuru laist skolā, kuru ne, rūpīgi jāizvērtē iestādes vadībai. Un jāsaskaņo ar vecākiem. “Vai vecāki arī spēs kritiski izvērtēt to informāciju kā tādu un vai aizdomāsies par tām lietām, kaut vai iespējamo alerģiju. Vai tiešām to vitamīnu vajag, vai vienkārši tas tiek ņemts tāpēc, ka ir bez maksas,” min M. Platonovs.
Taču Blomes pamatskolā eksperimentu sāka 28 skolēni – no sestās līdz devītajai klasei. Direktore pēc komentāriem lūdza vērsties pie sporta skolotāja Elvja Marksa, kurš vēlmi piedalīties pamatoja ar to, ka “bērni mūsdienās slimo” un “ir vitamīnu trūkums”.
Sporta akadēmijā Briedi šajā jautājumā atteicās konsultēt. Viņš ir atradis citus padomdevējus. Kas ieteica aizpildīt anketas, gan sākot lietot uztura bagātinātājus, gan pēc trim vai četriem mēnešiem, kad to beigs.
Bijušais bokseris uzskata, ka esošie pārtikas produkti veikalos nesatur organismam nepieciešamās vielas, jo ir ievesti no citām valstīm. Tāpēc esot vajadzīgi sintētiski vitamīni. “Iespējams, arī šie bērni emocionāli pavisam savādāk jutīsies. Kad apzināti dzer, placebo ļoti labi strādā. Vēl pie tam, ka mēs dzeram kaut ko, kas strādā,” tā teica bijušais bokseris.