Šodien sabiedriskie mediji piedāvā ikvienam izteikšanās iespējas, taču par publicistu katru aktīvo autoru nosaukt nevar. Tāpēc, ka lielais vairums no tiem ir kaujinieciski “atmaskotāji”, bet neievēro mediju ētikas kodeksu. Tas arī izšķir visu – ja neesi ētisks savā darbā, tad nevari sevi uzskatīt par publicistu. 

MI un manipulācijas apstākļos profesionālā mediju darba ētika ir kļuvusi par svarīgāku faktoru nekā realizēto “atmaskojumu” daudzums. Jo dzīšanās pēc skandāla reizēm panāk melnā PR ražotāju nostāšanos žurnālista vietā, kas ir tikpat traģiski kā pūšļotāja sajaukšana ar smadzeņu ķirurga darbu. Pie mums Latvijā šī “sajaukšana” pašlaik ir ļoti izplatīta.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X