SEPLP: Krievu valodas saturam sabiedriskajos medijos ir jāsamazinās

Viņš norādīja, ka padomē ir pārrunāts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aktualizētais jautājums, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem nevar būt obligāts pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās, kas realitātē ir krievu valoda, un arī Saeimas opozīcijas deputātu vēršanās Satversmes tiesā (ST), aicinot ST vērtēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.

Kā atzīmēja Siksnis, šis notikums nekādā veidā nemaina padomes lēmumu, kas pieņemts šā gada aprīlī -, ka no 2026.gada vienotajam Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) ir jāizstrādā konceptuāli jauna pieeja mazākumtautību valodu satura veidošanā, kurā ir jāmazinās krievu valodas satura īpatsvaram.

"Tas joprojām ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jaunajai valdei nākamā gada pirmajā pusgadā, izstrādājot jauno stratēģiju, būs jāpieņem - tieši kādā veidā tas notiks," pauda Siksnis.

Viņš norādīja, ka tās būšot ļoti būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar to, kā šobrīd tiek veidots saturs mazākumtautību valodās. "Neredzu, ka šis jautājums, ko NEPLP ir aktualizējusi un opozīcijas deputāti virza uz Satversmes tiesu, ka tas kaut kādā veidā to [uzdevumu] mainītu, ietekmētu," sacīja Siksnis.

SEPLP priekšsēdētājs norādīja, ka padome neuzskata, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā iekļautās normas būtu jāmaina, taču, ja tas nonāks līdz Satversmes tiesai (ST), tad tai par to būs jālemj.

Siksnis piebilda, ka saturam mazākumtautību valodās ir jāpaliek. "Uzskatu, ka tā ir daļa no sabiedrisko mediju būtības - visos Eiropas sabiedriskajos medijos ir kāda satura daļa, kas ir mazākumtautību valodās ar mērķi sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju," sacīja Siksnis, piebilstot, ka Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, ir bijusi vēsturiski izveidojusies "īpaša situācija", kas no 2026.gada tikšot būtiski mainīta.

Konkrētu daļu, par kādu krievu valodas saturu sabiedriskajā medijā plānots mazināt, Siksnis vēl nevarēja minēt, norādot, ka par to, kā turpmāk uzrunāt mazākumtautības, lems jaunā vienotā LSM valde nākamā gada pirmajā pusgadā. "Tas ir skaidrs, ka krievu valodas saturam [sabiedriskajos medijos] ir jāmazinās," pauda SEPLP vadītājs.

Savukārt SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane aģentūrai LETA norādīja, ka sliecas piekrist NEPLP vērtējumam, jo, viņas ieskatā, izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā ir radījušas jaunu situāciju, kas ST būtu jāizvērtē. "Kā [Satversmes] tiesa lems, tā būs, bet sliecos piekrist, ka varētu būt, ka tam nebūtu jābūt pienākumam [sabiedriskajiem medijiem] nodrošināt saturu mazākumtautību valodās. Tiesības jā, bet ne pienākums," pauda Upleja-Jegermane, piebilstot, ka ST būs tā, kas to spēs izvērtēt.

Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju deputāti vērsušies ar prasības pieteikumu ST, aicinot vērtēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.

Deputāti esot novērojuši, ka gan sabiedriskie mediji, gan to uzraugošā SEPLP Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta septītajā daļā un 8.panta ceturtajā daļā minēto interpretē kā normas, kas nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās, tādējādi pamatojot nesamērīgi plaša krievu valodas satura klātbūtni sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos.

Šāds opozīciju partiju rosinājums seko pēc NEPLP nosūtītās vēstules valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakciju priekšsēdētājiem ar analīzi par divu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normu iespējamu neatbilstību Satversmei.

NEPLP uzskata, ka nevar būt obligāts pienākums Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, kas realitātē ir krievu valoda.

"Satversme nekādā veidā neparedz valsts obligātu pienākumu nodrošināt mazākumtautību pārstāvjiem informāciju vienā vai vairākās mazākumtautību valodās, tāpat Satversme neparedz izcelt vienu vai tikai dažas mazākumtautību valodas," pauž padome.