Nedēļas nogalē, kā jau daudzkārt, raidījums “De facto” priecēja ar vairākiem sirdi sildošiem sižetiem. Lai arī pirmšķietami varētu domāt, ka pēdējā laika stulbāko notikumu topā pirmo vietu pārliecinoši ieņems Mairis Briedis, kurš bez jebkādas saskaņošanas sācis skolām piegādāt uztura bagātinātājus, patiesais līderis tomēr ir kāds cits. Uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena šoreiz uzkāpis Lato Lapsa.

Tajā stāstā skaists ir pilnīgi viss. Tātad – Lato Lapsam par neslavas celšanu tiesa bija piespriedusi 300 stundas sabiedriskā darba. Parasti tie darbi ir lapu grābšana, sienu krāsošana, teritoriju uzkopšana vai kas tamlīdzīgs. Taču ne jau Lapsam. Viņam Ogres dome uzdevusi veikt sabiedrisko darbu arhīvā. Un tajā viņš vienkārši vācis materiālus savai nākamajai grāmatai.

Šeit uzreiz būtiski nodalīt divas lietas. Nekādā gadījumā neapšaubu Lapsas prasmes un spējas, strādājot un meklējot dažādus materiālus arhīvos. Viņš to noteikti lieliski pieprot, un pat ļoti iespējams, ka šādas zināšanas tik tiešām varētu lieliski likt lietā, lai, piemēram, kārtotu Ogres domes arhīvu vai sameklētu tajā kādu novadam būtisku informāciju. To es pat spētu iztēloties kā noderīgu sabiedrisko darbu, kurā notiesātais liek lietā savas prasmes sabiedrības labumam.

Bet tā vietā Lato vāca materiālus savai nākamajai grāmatai, ar kuru viņš pelnīs naudu. Proti – darīja tieši to pašu, ko droši vien būtu darījis, ja tiesa nebūtu viņam piespriedusi sabiedrisko darbu. Ogrei un sabiedrībai kopumā no tā pilnīgi nekāda labuma. Pat tad, ja mēs nosapņojam, ka tā ir ļoti vērtīga un sabiedrībai nepieciešama literatūra. Tas ir viņa darbs.