/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2024/11/05/16467187t1h4921.png)
Es Čikāgas Universitātē pasniedzu kursu par prezidenta vēlēšanām, un gan no labējiem, gan kreisajiem draugiem dzirdu vienu un to pašu jautājumu. Republikāņi, ar kuriem kopā uzaugu Kanzasas rietumos, nesaprot, kāpēc Donalds Tramps aptaujās nav izvirzījies tālu priekšā, savukārt manā lokā esošie demokrāti Čikāgā brīnās, kā var būt iespējams, ka Kamala Herisa nedominē šajā sacensībā?
Šie ir īstie jautājumi, kas palīdz izprast mūsdienu ASV politiku. Neskatoties uz visiem tās neparastajiem aspektiem – ne tikai Herisas pēkšņo kļūšanu par Demokrātu partijas līderi – 2024. gada un divu iepriekšējo kampaņu dinamika ir raksturīga prezidenta vēlēšanām vismaz 80 gadus senā pagātnē. Tomēr divas šīs kampaņas iezīmes būtiski atšķiras no gadu desmitiem ilgās vēsturiskās pieredzes. Pirmā no tām ir iemesls satraukumam demokrātu vidū, bet otrā ir republikāņu neapmierinātības avots.
Sāksim ar demokrātiem. Atbilstoši vēsturiskajam precedentam partijas, kas kontrolē Balto namu, izvirzītais kandidāts saskaras ar spēcīgu vēlētāju pretestību.