/nginx/o/2021/01/25/13594434t1h38fd.jpg)
Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, 15.novembrī plkst.15 svinīgā ceremonijā pasniegs apliecinājumus par jaunu vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.
Šoruden LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma padome lēma Nacionālo NKM sarakstu papildināt ar divām jaunām vērtībām. Viena no tām ir latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana jeb tradicionālo jostu aušana ar vienkāršiem rīkiem.
Kazlauskiene norāda, ka senākie jostveida audumu atradumi Latvijas teritorijā ir datējami ar 6.gadsimtu. Tradicionālo jostu darināšanai nepieciešamie vienkāršie rīki norāda uz šīs prasmes senumu, kas iesniedzas aušanas vēstures pirmsākumos. Intereses pieaugums par tradicionālajām rokdarbu tehnikām, tai skaitā jostu darināšanu, kuras jau bija daļēji aizmirstas, Latvijas sabiedrībā pieaugušas līdz ar nacionālas valsts izveidi 20.gadsimtā.
Otra vērtība ir zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča rietumu daļā. LNKC pārstāve uzsver, ka vairāku gadsimtu garumā nodarbošanās ar zvejniecību un zvejas tīklu darināšanas amatu prasmes bija nozīmīgākā piekrastes iedzīvotāju saimnieciskās darbības sastāvdaļa. Arī mūsdienās zvejas tīklu darināšanas amatu prasmes tiek saglabātas un uzturētas, kaut tradicionālās zvejas tīkla darināšanas prasmes mūsdienās zaudē savu nozīmi. Nemainīga ir saglabājusies tīklu lāpīšana - arī mūsdienās tas ir roku darbs. Samazinoties zvejniecības nozares attīstībai, tradicionālā zvejas tīkla darināšana tiek saglabāta kā kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūrtūrisma piedāvājums.
Patlaban kopā ar jauniekļautajām vērtībām Nacionālo NKM sarakstu veido 40 vērtības. Nākamā pieteikumu iesniegšana tiks izsludināta 2025.gada janvārī, un to sagatavošanai tiks dots pusgads laika.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)