Tiesībsargs: Saeimas plānotie lēmumi par 2025.gada budžetu visnegatīvāk ietekmēs maznodrošinātos

Tiesībsargs norāda, ka izmaiņas savā veidā skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņš norāda, ka šo cilvēku situāciju pasliktinātu plānotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir daļa no nākamā gada valsts budžeta.

Tiesībsarga ieskatā kopumā GMI sliekšņa paaugstināšana par diviem procentpunktiem ir vērtējama pozitīvi, tomēr varot prognozēt, kas tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai - it īpaši ēdienam.

Vienlaikus Labklājības ministrija uzsver, ka ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, pārtikas preču komplekti un gatavās maltītes - zupas virtuve. Tomēr tiesībsargs atzīmē, ka arī šajā aspektā nākamgad paredzētas būtiskas izmaiņas - turpmāk trūcīgs cilvēks divu pārtikas preču komplektu vietā ceturksnī saņems vairs tikai vienu. Viņš arī norāda, ka jāņem vērā, ka nav palielinājies arī gatavo maltīšu izsniegšanas vietu skaits - tās joprojām ir mazāk kā pusē no visām pašvaldībām.

"Saprotu, ka, paaugstinot garantēto minimālo ienākumu slieksni, Saeima cer izpildīt iepriekš Satversmes tiesas konstatētos trūkumus, tomēr man ir pamatotas bažas, vai trūcīgo iedzīvotāju maciņos naudas būs vairāk. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma mērķis netiks sasniegts. Uzskatu, ka valsts finansiālās iespējas nevar kalpot par vienīgo kritēriju, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar pamatvajadzību, piemēram, ēdiena un mājokļa nodrošināšanu," uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat Jansons norāda, ka 2025.gadā plānotās izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā - samazinot koeficientus negatīvi ietekmēs ne tikai maznodrošinātās mājsaimniecības, bet arī daļu trūcīgās mājsaimniecības. It īpaši atsevišķi dzīvojošus pensijas vecuma cilvēkus vai cilvēkus ar invaliditāti, norāda tiesībsargs.

Tiesībsarga aprēķini liecina, ka atbalsts, ko pašvaldība sniedz cilvēkam ar mājokli saistīto izdevumu apmaksai, samazināsies. Rezultātā palielināsies tā mājokļu izdevumu daļa, kas cilvēkam ir jāsedz pašam no saviem ienākumiem. No likumdevēja ieceres izriet, ka mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantotie koeficienti ir samazināti, lai kompensētu pašvaldībām tos izdevumus, kas radušies GMI sliekšņa palielinājuma rezultātā. Tas veikts, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījumu, norāda Jansons.

Tiesībsargs pauž, ka var piekrist labklājības ministra teiktajam, ka absolūtos lielumos sociālais atbalsts netiek samazināts, tomēr, viņa ieskatā, pieaugošas dzīves dārdzības apstākļos ar to vien cieņpilnai cilvēka dzīvei būs krietni par maz. "Izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā un pārtikas paku izsniegšanā līdztekus ar citiem lēmumiem sociālās aizsardzības jomā negatīvi ietekmēs tieši Latvijas nabadzīgākos iedzīvotājus. Ceru uz saprātīgu deputātu lēmumu," piebilst tiesībsargs.

Jansons vērš uzmanību, ka statistikas dati liecina, ka pagājušais, 2023.gads, riska grupas ģimenēm, piemēram, tādām kā viens pieaugušais ar bērniem, finansiālā ziņā bijis īpaši grūts. Proti, 76% mājsaimniecību ir bijis apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus. Tāpat Jansons atzīmē, ka ievērojami pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuriem mājokļa uzturēšanas izdevumi ir pārmērīgs finansiāls slogs - mājokļa izmaksas veido vairāk nekā 40% no rīcībā esošiem ienākumiem.

Kā ziņots, nākamgad GMI slieksni plānots celt par 15 eiro, paredz valdībā atbalstītie likumprojekti, par kuriem vēl kopā ar nākamā gada budžeta pakotni būs jālemj Saeimai.

Tāpat ziņots, ka taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas, kuras būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem.

Kā skaidrots Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā, šāds lēmums pieņemts Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) materiālās nenodrošinātības programmas līdzekļu trūkuma dēļ. Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada pārtikas paku atbalsta saņēmēju lokā iekļaus tikai personas ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušās personas, tostarp Ukrainas iedzīvotājus.