"Es neesmu briesmone!" Tad kāpēc viņa noslepkavoja savu vīru un nejauši satiktu sievieti?

Kādi gan apstākļi, notikumi var likt sievai noslepkavot savu vīru, bēgt un pa ceļam nogalināt vēl kādu sievieti? Tas ir centrālais jautājums dokumentālajā filmā “Es neesmu briesmone: Loisas Rīsas slepkavības” (I’m Not a Monster: The Lois Riess Murders), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā.

VIDEO: DOKUMENTĀLĀS FILMAS KACEKLIS

Rīsa tika arestēta 2018. gada aprīlī, kad kāda Teksasas restorāna vadītājs viņu atpazina no “CBS” ziņām, kur bija izplatīta viņas fotogrāfija. Tajā pašā gadā tiesa Rīsai piesprieda divus mūža ieslodzījumus par sava vīra Deivida un vēlāk nejauši bārā satiktas sievietes Pemas Hačinsones slepkavību.

Dokumentālajā filmā tās veidotāja Erina Lī Karra devās uz cietumu, lai intervētu Rīsu un skatītājiem atklātu viņas motīvus un to, kas norisinājās viņas galvā slepkavību brīdī. Diemžēl skaidras atbildes uz jautājumu, kāpēc viņa noslepkavoja Hačinsoni un savu vīru, nav joprojām, tiesa, filmā viņa atklāj patiesību par viņas vardarbības pilno laulību un garīgās veselības problēmām, kas beigu beigās noveda līdz noziegumam.

Rīsa stāsta, ka viņas vīrs, kurš vadīja ienesīgu zvejas tārpu biznesu, pret viņu un viņu bērniem bija fiziski un verbāli vardarbīgs.

“Viņš mētāja un lauza lietas, kas man bija svarīgas, piemēram fotogrāfijas. Tad sākās grūstīšana un sišana. Daudz verbālās vardarbības, ko man bija vēl grūtāk paciest nekā fizisko vardarbību,” intervijā stāstīja Rīsa. Arī draudzene Karija Širbere piekrīt Rīsai, sakot, ka viņas vīrs bijis karstgalvis.

Kas patiesībā norisinājās Rīsu ģimenē, daudziem viņu radiniekiem nebija zināms. Pati Rīsa nekad neko par vardarbību nestāstīja, tāpēc, kad viņa viņu noslepkavoju, daudziem tas bija pamatīgs šoks. Sākumā ne viens vien uzskatīja, ka viņa vienkārši bija atkarīga no azartspēlēm un vīru nogalināja, jo viņš kaut ko nebija gribējis dot.

Tiesa, balstoties uz daudzajām intervijām, izskatās, ka Rīsa bija toksiskās, vardarbīgās attiecībās. Kādā brīdī vēl pirms slepkavības viņa centās izdarīt pašnāvību un tika nogādāta psihiatriskajā slimnīcā. Viņas vīrs sievu tur apmeklējis tikai vienu reizi. Izskatās, ka tajā brīdī viņas prātā notika kāds klikšķis, vēstīts izdevumā “Time”.

Filmā labi parādīts, ka ar Rīsas garīgo veselību tiešām viss nebija kārtībā. Viņas atkarība no azartspēlēm tikai pasliktināja viņas impulsīvos lēmumus. Jau pēc vīra slepkavības viņa nospēlēja savu un visu vīram piederošo naudu, vēlāk atzīstot, ka azartspēlēs bija vienīgais, kas viņai lika justies labi.

“Azartspēles ir negantākā narkotika. To sniegtais reibums ir eiforisks. Tu jūties īpašs,” stāstīja Rīsa.

Rīsa no sirds nožēlo izdarīto, savā rīcībā vainojot garīgās veselības problēmas, kaut arī noteiktas diagnozes nenosauc. Zināms, ka viņas ģimenē garīgās saslimšanas nav svešas, piemēram, viņas māte nomira psihiatriskajā slimnīcā.

Kad 2018. gada 9. aprīlī policija atrada Hačinsones līķi, kurai bija nolaupītas kredītkartes un identifikācijas dokumenti, viņi tūliņ sāka turēt aizdomās Rīsu. Kad filmā Rīsai jautā, kāpēc viņa nogalināja bārā nejauši iepazītu sievieti, viņa skaidri neatbild, vainojot tajā garīgās veselības problēmas.

“Garīgās slimības. Prāts ir viena traka lieta. Viss, ko es zinu, ir tas, ka tas notika. Vienkārši trāpīja mana sabrukuma brīdī,” izteicās Rīsa.

Slepkavas filmu kameru priekšā netiek sēdinātas bieži, tomēr režisore Karra saka, ka garīgās veselības kaites ir aktuālas arī viņas ģimenē. Viņas tēvs cietis no narkotiku atkarības, bet viņa pati nu jau deviņus gadus veiksmīgi cīnās ar alkoholismu. Lai arī līdz galam skaidrs, kāpēc Rīsa nogalināja šos divus cilvēkus, mums nekļūst, šeit būtu vietā zināma deva empātijas un sapratnes.

“Es uzskatu, ka viņa nevar pilnībā atbildēt par to, ko izdarīja,” piebilda Karra.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".