Latgalieša Jāņa Plivdas tēvs, vectēvs, vecmamma bija izvesti uz Sibīriju, un viņam sen ir skaidri zināms, ka Latvijas ienaidnieks ir austrumos. Pirmajā vietā Jānim ir ģimene, tāpēc dalība Zemessardzē ir pašsaprotama. Tur Jānis satiek līdzīgi domājošos – tos, kuri gatavi aizstāvēt Latviju.
LATGALES SPĒKA STĀSTI: Jānis Plivda no Preiļu puses
Jānis dzīvē dara to, kas pašam patīk. Glezno, apsaimnieko mežus un ir zemessargs. Jaunībā armija viņam gāja secen, toties tagad viņš ir aktīvs zemessargs un atzīst, ka tas viņam ļoti patīk. Šogad vien Zemessardzes dienestā viņš ir pavadījis 40 dienas.
Viņš ir jaunākais bērns septiņu bērnu ģimenē. Iespējams, viņa vecākais brālis bija stimuls, kāpēc Jānis iestājās zemessargos.
Visiem sešiem brāļiem un māsai ir mežu, lauku, pļavu un mājlopu saimniecības. Jānim pašam Preiļu pusē pieder 60 hektāru meža. Naudu tam viņš nopelnīja, strādājot vīnogu saimniecībā Itālijā. “Graizīju vīnogas, tīrīju un apkopu stumbrus,” stāsta Jānis.
Gadu gaitā savus mežus viņš ir kopis, apstādījis un audzējis to vērtību. Tos viņš ir iecerējis atstāt mantojumā saviem bērniem - divām meitām un diviem dēliem.
Gleznošana ir Jāņa meditācija. Savā nelielajā, bet mājīgajā darbnīcā viņš vienatnē var pavadīt laiku pie savām gleznām. Viņa darbi ir piekārti un atstutēti pie sienām. Kopš pēdējās izstādes daļa vēl nav izpakoti. Daudzas gleznas ir tapušas plenēros no dažādām Latvijas vietām, arī ārzemēm.