Eiropas prese Trampa uzvaru vērtē kā izaicinājumu (2)

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Itāļu laikraksts "Corriere della Sera" bija viens no daudziem izdevumiem, kas brīdināja, ka Eiropa ir slikti sagatavojusies stāties pretī Trampa agresīvajam izolacionismam. Laikraksta komentētājs Federiko Fubīni rakstīja, ka "Donalda Trampa triumfs nāk Eiropas Savienības vislielākā vājuma brīdī". "Divarpus gadus ilgstošais karš pie tās robežām nav bijis pietiekams, lai kontinenta valdības varētu radīt ticamu kopējas aizsardzības embriju. Runājot par ekonomikas izaugsmi, mēs tikko esam virs nulles," norāda Fubīni.

"Uz šī fona Tramps atgriežas Baltajā namā ar saviem solījumiem par tarifiem un vēl lielāku nevēlēšanos garantēt kontinenta drošību," norādīja "Corriere della Sera" komentētājs.

Vācu izdevums "Der Spiegel" brīdināja, ka "gaidāmas vērienīgas pārmaiņas Amerikas ārpolitikā un drošības politikā, kam, visticamāk, būs negatīva ietekme, īpaši attiecībā uz eiropiešiem". "Tramps redz pasauli kā džungļus, kuros darbojas tikai spēcīgākā likums. Sabiedrotie viņam ir interesanti, ja vispār interesē, tikai tad, ja tie pilnībā pakļaujas Amerikas interesēm," vērtē "Der Spiegel".

Polijas laikraksts "Rzeczpospolita" raksta, ka Eiropa ir pilnīgi nesagatavota Trampam. "Šobrīd Eiropā nav neviena līdera, kas spētu uzņemties Rietumu kopienas vadību," uzskata "Rzeczpospolita".

"Francija un Vācija pārdzīvo nopietnu politisko krīzi. Eiropai ir ļoti ātri jāizpilda mājasdarbs par Rietumu vadību, pirms kāds, piemēram, Viktors Orbāns vai pats Vladimirs Putins to sagrābj," brīdināja centriski noskaņotais poļu laikraksts.

Francijas kreisi centriskais laikraksts "Le Monde" bija viens no daudziem medijiem, kas pauda pārsteigumu par Trampa spēju pārvarēt šķēršļus. "Le Monde" 78 gadus vecā Trampa uzvaru raksturoja kā "atgriešanos, ko virza viņa politiskais instinkts un vēlme atriebties".

Tikmēr Šveices laikraksti prognozēja, ka Tramps, visticamāk, būs radikālāks nekā savā pirmajā pilnvaru termiņā un turpmāk konservatīvais populisms būs prezidentūras pamatā.

Vācu valodā iznākošais laikraksts "Neue Zurcher Zeitung" norādīja, ka amerikāņi izdarījuši riskantu izvēli un nākamais prezidents būs neparedzams. "Amerikas konstitūcijā paredzētās kontroles un līdzsvara mehānismi noteikti attiecas arī uz Trampu. Taču ir iespējams, ka republikānim būs vienalga un tas izraisīs haosu Vašingtonā un starptautiskajā arēnā," brīdināja Šveices laikraksts.

Spānijas laikraksti atgādināja, ka demokrātes Kamalas Herisas zaudējums ir otrais sievietes zaudējums ASV prezidenta vēlēšanās pēc Hilarijas Klintones 2016.gadā. Konservatīvais spāņu laikraksts "El Mundo" norādīja, ka ASV vēl nav pienākusi diena, kad sieviete var ieņemt Balto namu un būt tikpat izcila, normāla vai briesmīga politiķe, kādi bijuši vīrieši šajā amatā.

Kreisi orientētais laikraksts "El Pais" norādīja, ka Trampa uzvara bijusi agresīva un maskulinizēta un viņa kampaņā rupji apvainojumi aizstājuši argumentus.

Tikmēr britu konservatīvie laikraksti pievērsās demokrātu kandidātes Kamalas Herisa trūkumiem. Žurnāliste Kamilla Tomineja laikrakstā "The Telegraph" rakstīja, ka "Herisa vadīja visbriesmīgāko kampaņu mūsdienu prezidenta vēsturē".

"Starp ķiķināšanas lēkmēm un komēdijas skečiem viņas piedāvājumam Amerikas tautai pilnīgi trūka satura," uzskata Tomineja. Viņasprāt, Herisas kampaņas galvenais āķis bija, ievēlēt "jebkuru, izņemot Trampu"."

Laikrakstā "The Times" publicists Daniels Finkelšteins norādīja, ka demokrāti nav spējuši pretoties vēlētāju vilkmei pēc pārmaiņām. "Viņi nevarēja vadīt kampaņu, kas apgalvotu, ka valsts ir uz pareizā ceļa. Tāpēc viņi izmēģināja taktiku "labāk velns, ko tu pazīsti", un izskatās, ka tā izrādījās vājāka nekā pārmaiņu vēstījums," secināja Finkelšteins.