Pēdējo piecdesmit gadu laikā interese par ceļošanu laikā ir tikai pieaugusi, piekritīsiet. Attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, mēs aizvien biežāk pieķeram sevi pie tādām domām kā “kad beidzot būs tie teleporti?” vai arī “cik ilgi vēl jāgaida, lai cilvēks beidzot varētu doties pagātnē un nogalināt Hitleru?” – un tad vēl tie daudzie dīvaiņu stāsti, kuri apgalvo, ka nonākuši pagātnē vai nākotnē paši. Lūk, piemēram, viens no tiem – par zēnu, kurš pazuda noslēpumainos apstākļos, bet atgriezās sešdesmit gadus vēlāk.
Zēns, kurš pazuda uz sešdesmit gadiem
Tas notika 1912. gada jūlijā klusā saimniecībā Ņujorkā. Tomass bija parasts desmit gadu vecs zēns, kurš dzīvoja kopā ar vecākiem. Kādu dienu viņš ar draugiem rotaļājās pie mākslīgi izveidota dīķa, kas arī bija daļa no Tomasa tēva saimniecības, tomēr atradās tur, vēl pirms saimniecība tika nopirkta. Tomasam tēvs bija stingri aizliedzis dīķim tuvoties, apgalvojot, ka tam apkārt un tajā norisinoties pagalam dīvainas lietas, piemēram, tajā nonākuši dzīvnieki bieži pazūd bez vēsts. Tomass gan tēva bažas un stāstus neņēma galvā. Iespējams, to viņš vēlāk rūgti nožēloja.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)