Saeima otrajā lasījumā atbalsta grozījumus, lai atvieglotu fizisko personu atbrīvošanos no parādsaistībām

Grozījumus šā gada 14.maijā iesnieguši koalīcijas deputāti Andris Šuvajevs (P), Edmunds Jurēvics (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Mairita Lūse (P) un Ervins Labanovskis (P). Iesniedzēji iepriekš skaidroja, ka ar rosinātajām izmaiņām tiks veicināta sociāli neaizsargāto grupu un maznodrošināto personu maksātspējas atjaunošana, kā arī mazināta šo sabiedrības grupu stigmatizācija. Tas sekmēšot sociālās nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.

Vairāk personām būs iespēja atbrīvoties no neatmaksājamām parādsaistībām, uzlabot dzīves kvalitāti, nodrošināt savas pamatvajadzības, kas ir sociāli atbildīgas valsts pamats, sekmēt valsts attīstību, pilnvērtīgi atjaunojot savu ekonomisko aktivitāti.

Likumprojektam būs pozitīva ietekme arī uz ēnu ekonomikas samazināšanu, jo personas, apzinoties parāda piedziņas vēršanu uz to ienākumiem vai mantu, mēdz ilgstoši izvairīties no oficiālu ienākumu gūšanas, spriests grozījumu anotācijā. Tāpat arī pozitīva ietekme radīsies, jo personas būs motivētākas veikt sociālās iemaksas, tādējādi nodrošinot sev sociālās garantijas un sociālo nodrošinājumu vecuma, invaliditātes, darbnespējas gadījumā.

Iesniegtie grozījumi paredz palielinātu to personu skaitu, kas ar likuma palīdzību spētu atbrīvoties no parādsaistībām.

Piedāvāts likuma piemērošanu neaprobežot tikai uz trūcīgām un maznodrošinātām personām, papildinot personu grupas, kas var pretendēt uz tiesisko procesu par atbrīvošanos. Plānots regulējumā ietvert arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija, personas, kam piešķirta vecuma pensija, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

Tāpat arī tiek paredzēts nedaudz palielināt ienākumu slieksni, kas ļauj kandidēt uz atbrīvošanu no parādiem, turpmāk ļaujot piemērot minimālu koeficientu jau esošam kritērijam, ka personas vidējie ienākumi ir minimālās algas apmērā.

Piedāvāts sākotnējo dzēšamo parādsaistību apjomu neierobežot ar minimālās algas apmēru, jo tas ir ļoti augsts slieksnis, kas neļauj sasniegt likuma mērķi. Atbrīvošanas no parādsaistībām procesu būtu lietderīgi piemērot arī mazākai kredīta summai, teikts grozījumu pamatojumā. Jārēķinās, ka par notariālo pakalpojumu personai ir jāmaksā atlīdzības takse, tādējādi šī samaksa ir garantija tam, lai personas neuzsāktu atbrīvošanas no parādsaistībām procesu par maznozīmīgu summu, skaidro iesniedzēji.

Ņemot vērā praktisko pieredzi, kas iegūta likuma īstenošanā, tiek rosināti arī vairāki grozījumi, kas mazinās birokrātiju un novērsīs atsevišķas administratīvi smagnējas likuma prasības, ko privātpersonām ir sarežģīti izpildīt.

Grozījumi paredzēs, ka atbrīvošanas no parādsaistībām procesu varēs uzsākt arī gadījumos, kad ir pieejama nepilnīga informācija, kā arī gadījumos, kur informācija tiek sagaidīta no kreditora.

Rosināts noteikt arī zvērināta notāra tiesības iegūt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kreditoriem. Praksē tas nozīmētu procesa pieteicēja iespēju saņemt notāra palīdzību informācijas apkopošanā, ja to persona nespēj nodrošināt pati.

Tāpat piedāvāts veikt grozījumus vairākos likuma pantos ar mērķi paātrināt atbrīvošanas no parādsaistībām procesu.

Plānots palielināt ienākumu slieksni, kas ļautu kandidēt uz parādu dzēšanu. Paredzēts, ka iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, iekļaujot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija vai vecuma pensija, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

Tāpat plānots, ka varēs dzēst arī mazāku parādsaistību summu, nevis tikai tādu, kas pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas ir patlaban.

Patlaban iespēja dzēst savas parādsaistības ir tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Un šobrīd tas attiecas tikai uz personām, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir bijušas trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusā.