Jāteic, ka līdz pat pēdējai dienai neticēju, ka Donalds Tramps varētu atkārtoti tikt ievēlēts par ASV prezidentu. Tiesa, neticēju arī, ka tas notiks pirmajā reizē. Gluži kā neticēju, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības. Bet tas vairāk tāpēc, ka neesmu zaudējis ticību labajam un pārāk bieži vēlos ticēt, ka lielākā daļa sabiedrības nav stulbeņi. Citiem vārdiem sakot – dažkārt esmu pārāk naivs.

Bet nu – demokrāti paši vainīgi un liberālais ekstrēmisms valstī prognozējami licis Amerikas sabiedrībai nosvērties konservatīvisma virzienā. Neko darīt.

Vēl man ļoti patika zemāk redzamais attēls, kurā apskatāms, kā šajās vēlēšanās būtu balsojušas Eiropas valstis. Principā tas pastāsta daudz vairāk, nekā būtu iespējams pateikt vārdiem. Absolūti burvīga vizualizācija, kurā redzams, kādas vērtības kuram tuvākas un ko tās nozīmē valstij.

Lai vai kā, ASV prezidenta vēlēšanu fonā regulāri sanāca uzdurties dažādu Latvijas iedzīvotāju komentāriem, kuru vienojošā iezīme bija neizpratne par to, kāpēc latvieši tik ļoti satraucas par kaut kādām vēlēšanām, kuru rezultātu nekādi nespēj ietekmēt. Lūk, jā, saprotams, ka rezultāti ir būtiski ne tikai amerikāņiem un latviešiem, bet arī visai pārējai pasaulei, tomēr mēs taču tur neko nevaram ietekmēt, tāpēc nav ko satraukties.

Vispirms droši vien jāsaka tā – šīs vēlēšanas, kuras no mums notika tik ļoti tālu un kuras mēs nekādi nespējām ietekmēt, Latvijai droši vien bija daudz svarīgākas par jebkurām pašmāju vēlēšanām, kas notikušas pēdējo divdesmit gadu laikā. Par Saeimas vēlēšanām, pašvaldību vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām – šis viss bijis salīdzinoši nebūtisks.