:format(webp)/nginx/o/2019/11/14/12739068t1h6698.jpg)
ASV prezidenta amatā ievēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem Trampa komandā.
Ukrainai būs arī jāatliek iestāšanās NATO uz 20 gadiem, pretī tā turpinās saņemt ieročus Krievijas agresijas turpināšanās gadījumā.
Kas tieši kontrolēs drošību demilitarizētajā zonā, nav skaidrs.
Laikraksta sarunbiedrs uzsver, ka ASV ir gatavas turpināt speciālistu apmācību, taču nesūtīs savus vīriešus un sievietes uzturēt mieru Ukrainā, un tās arī par to nemaksās.
Tā vietā tiek piedāvāts tur nosūtīt Eiropas kontingentu - poļus, vāciešus, britus un francūžus.
Par iespēju izveidot demilitarizētu zonu intervijā septembrī minēja arī tagad viceprezidenta amatā ievēlētais Džei Dī Venss, atgādina laikraksts.
Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, uzsver laikraksta avoti, norādot, ka izvēli izdarīs pats Tramps.
Iepriekš Trampa komandas plāns bija cits - pārtraukt palīdzību Ukrainai, līdz Kijiva būs piekritusi miera sarunām ar Maskavu, ziņo laikraksts.
Iespējams, ka tieši to Tramps bija domājis, solot izbeigt karu 24 stundu laikā vēl pirms savas inaugurācijas 2025.gada janvārī.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)