Dārgāka pārtika liek inflācijas ratam griezties straujāk

Foto: Shutterstock, TVNET kolāža

Neraugoties uz iepriekšējām cerībām, ka inflācijas atgriešanās būs lēna, šobrīd rodas aizvien lielāka pārliecība, ka process virzās tieši pretējā gultnē un pēdējos mēnešos cenu lēcieni kļūst aizvien straujāki.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada oktobrī gada inflācijas rādītājs pakāpās līdz 2%, salīdzinājumam ar 1,4% mēnesi iepriekš un 0,7% jūlijā un augustā. Šobrīd ar diezgan lielu pārliecību var teikt, ka patēriņa cenu indeksa līkne turpinās kāpt, lai gan ir cerība, ka nākamajos mēnešos var nebūt tik strauju lēcienu kā iepriekšējos.

Samērā pārliecināti var teikt, ka šobrīd inflāciju atkal visasāk izjūt mazāk turīgā sabiedrības daļa, jo viņu tēriņu budžetā lielāku vietu ieņem pārtika, komunālie maksājumi, izdevumi par medikamentiem un transportu. Lai gan atsevišķas no pieminētajām izdevumu pozīcijām, piemēram, siltumenerģija vai degviela, piedzīvo deflāciju, būtisku negatīvu ietekmi mājsaimniecību makiem nodara pārtikas cenu kāpums.

Iepriekšējos gados tika uzskatīts, ka izdevumi par pārtiku veido aptuveni ceturto daļu no mājsaimniecību izdevumiem. Tas cita starpā nozīmē to, ka iedzīvotājiem ar mazāku ienākuma līmeni šī proporcija var pieaugt līdz 30% vai 40% un, pieaugot pārtikas cenām, tā kļūst vēl lielāka. Tāpēc pārtikai Latvijas inflācijas rādītājos ir tik būtiska nozīme.

Svarīgākais
Uz augšu