Noskaties ⟩ LSM valdes konkursā bez skandāliem neiztiek

Konkursā izvēlētais LSM valdes loceklis tehnoloģiju pārvaldības jautājumos Ivars Šulcs publiski paziņoja par izstāšanos no procesa pēc tam, kad topošā valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena pauda skepsi par spēju ar viņu sastrādāties. Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” Šulcs pauda uzskatu, ka Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) bijusi pārāk pasīva šo domstarpību risināšanā.

Pirmdienas, 4.novembra rītā LTV kafejnīcā kopā sanāca visi trīs SEPLP locekļi un pieci uz LSM valdi atlasītie kandidāti: valdes priekšsēdētājas amata pretendente, kādreizējā TV3 vadītāja Baiba Zūzena; par programmu un pakalpojumu attīstību kā atbildīgā izvirzītā Ieva Aile, kas šobrīd strādā Latvijas Radio valdē; finansiste Inese Tanne; personāla pārvaldības speciāliste Ilze Ogle; un tehnoloģiju pārvaldības pozīcijai SEPLP izvēlētais Ivars Šulcs, kurš ilgus gadus bija IT uzņēmuma “Capital” valdes loceklis.

Tā bija otrā reize, kas potenciālie LSM valdes locekļi tikās visi kopā, un pirmā, kad viņiem kā topošai komandai bija jāparādās publiski. Tikšanās ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem, kā nereti izrādījies arī iepriekš, nav vien formalitāte valdes locekļu kandidātu ceļā uz apstiprināšanu. Šoreiz tā izrādījās liktenīga Šulcam, kurš acīmredzami nebija gatavs šādai, paša vārdiem, “pratināšanai”. To pēc tikšanās neslēpa arī Zūzena, kura pauda šaubas par spēju ar Šulcu sastrādāties, par ko jau pirmdien uzzināja arī SEPLP.

“Es jautāju SEPLP , ko mēs varētu darīt tālāk, gaidot, ka SEPLP, manuprāt, būtu ļoti labi pēc šī paziņojuma apsēdināt mūs pie viena galda un izrunāt, par ko tad ir šīs bažas, ko mēs varam darīt, lai tās bažas mazinātu. Nu, piemēram, es varētu izstāstīt par projektiem, kādi ir veikti, kādas ir manas zināšanas un tā tālāk. Varbūt tas kaut kā mazinātu bažas un mēs varētu kaut kā uzsākt kopīgi strādāt,”

tā par savu rīcību pēc Zūzenas paziņojuma “de facto” stāsta Šulcs. “Es nosauktu to, ka SEPLP nebija pietiekoši aktīvs, lai šo problēmu atrisinātu.”

Līdz ar to jau pirmdienas vakarā Šulcs bija izlēmis, ka atsauks savu kandidatūru. Jau nākamajā dienā viņš to izdarīja, turklāt maksimāli publiski: Latvijas Radio ēterā, piedaloties raidījumā “Krustpunktā” kopā ar pārējiem LSM valdes kandidātiem. Šulcs ne vien atkāpās pats, bet arī publiski aicināja sludināt jaunu konkursu uz konkrēto valdes locekļa amatu, jo ar otro finālistu Zūzena esot sadarbojusies vairākos biznesa projektos.

Vēlāk gan izrādījās, ka patiesībā Zūzenu ar šo otro kandidātu – Ingemāru Vekteri – vieno tas, ka viņi abi ir bijuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) valdē. Vekteris, kurš LSM tehnoloģiju valdes locekļa amatam tika izvirzīts neilgi pēc Šulca atkāpšanās, pēdējos dažus gadus ir LRA izpilddirektors, pirms tam bijis komercmedija “ReTV” līdzīpašnieks un valdes loceklis.

Vekteris sarunā ar “de facto” uzsver, ka šobrīd viņam nekādu personīgu interešu komerctelevīzijās neesot: daļas viņš ir pārdevis jau pirms pāris gadiem.

Publiskās diskusijās, kurās sadūrās sabiedriskās un privāto televīziju intereses, Vekteris aizstāvējis komercsektoru, jo tāds esot bijis viņa darbs:

“Nenoliedzami, ka, ejot uz Saeimas komisijām, sekojot līdzi likumu izmaiņām, es klātesošs esmu bijis arī tam, kā sabiedriskais medijs ir attīstījies un pilnveidojies. (..) Par to mediju ekosistēmu – šobrīd tā ir vienota, un noteikti ir valstiski jādomā gan par to, lai ir neatkarīgs, spēcīgs sabiedriskais medijs, gan arī lai komercmediji būtu spēcīgi. Es tomēr uzsvērtu šo nepieciešamo dialogu un noteikti man būtu svarīgi, lai šī mediju vide stiprinās kopumā. Bet šajā gadījumā, ja es strādāju sabiedriskajā medijā, tad šī sabiedriskā medija funkcijas, prioritātes man ir prioritāras.”

Vekterim tikšanās ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem vēl ir priekšā – tā notiks pirmdien, bet Latvijas Radio arodbiedrība jau paziņojusi, ka viņu neizvaicās, jo uzticas SEPLP izvēlei. Vekteris cer, ka spēs LTV pārliecināt par savu pieredzi, jo, strādājot savu mediju valdēs, viņš pats bijis tas, kas nodarbojās ar tehnoloģiju attīstības jautājumiem.

Zūzena, kas publiski kritiski izteicās par Šulcu, sarunā ar “de facto” atzīst, ka ar Vekteri redz iespēju sastrādāties, tomēr viņa gribētu arī uzzināt, kāda ir kandidāta vīzija par LSM tehnoloģisko attīstību. Vektera pavisam nesenās saites ar komercmedijiem Zūzena, kura pati no šī sektora aizgāja pirms pieciem gadiem, komentē šādi: “Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Atgriezīšos pie savas iepriekšējās tēzes – Latvija ir maza valsts, un mēs esam tādā vai savādākā situācijā tikušies gan ar politiķiem, gan ar dažādiem industrijā iesaistītiem cilvēkiem. Reputācijas izvērtēšana bija, manuprāt, deleģēta atlases kompānijai. Jūsu, žurnālistu uzdevums ir skatīties mūsu publisko sniegumu vai vērtēt kaut kādus tādus riskus, tādēļ es teiktu, ka tur ir gan plusi, gan mīnusi.”

Pašai Zūzenai periodā pēc publiskas nominēšanas visvairāk nācās taisnoties par atalgojuma politiku laikā, kad viņa ieņēma vadošus amatus mediju koncernā “MTG Latvia”, kur, piemēram, gan operatoriem, gan reportieriem darba līgumu vietā bijuši slēgti gan autorlīgumi, gan ziņu pakalpojumi iepirkti no žurnālistu dibinātiem mikrouzņēmumiem.

Piemēram, LTV operators un arodbiedrības pārstāvis Ivo Ržepickis sapulces laikā viņai vaicāja,

“vai tas, iespējams, var sagaidīt mūs šeit nākotnē, respektīvi, uzņēmumu līgumu noslēgšana”.

Zūzena, kas šāda modeļa ieviešanu LSM noliedza, sarunā ar “de facto” gan atzīst, ka viņai lielas pieredzes ar darba ņēmēju tiesību aizstāvjiem nav: “Ar arodbiedrībām saskarsmes man nav bijis lielas, teiksim kā ir. TV3 arodbiedrību nebija un arī citos uzņēmumos man saskarsme nav bijusi. Es domāju, ka šodienas tikšanās iezīmēja savā ziņā žanru. Cilvēkiem ir jautājumi, tas ir normāli. Es esmu par dialogu, arī ja ne vienmēr atbildes ir tādas, kā auditorija tās sagaida. Es esmu vienmēr mēģinājusi izturēties ar atklātību un ar cieņu līdz tam līmenim, līdz kuram tas ir iespējams, un tā es plānoju arī turpināt.”

Sapulces laikā daudz jautājumu bija arī SEPLP pārstāvjiem, kuriem nācās gan aizstāvēt lēmumu par Šulca virzīšanu, gan skaidrot par to, ka vienā no pozīcijām tiek virzīta kandidāte, kas pēc punktiem palika otrajā vietā. “de facto” zināms, ka runa ir par Ievu Aili, kura būs vienīgā no līdzšinējiem sabiedrisko mediju darbiniekiem, kas pēc starta konkursā tagad varētu kļūt par LSM valdes locekli.

Vai tas, ka LSM valdē nonākusi tieši Latvijas Radio pārstāve, nevarētu būt SEPLP reveranss medijam, kura darbinieki vairākkārt publiski pauda bažas par sabiedrisko mediju apvienošanu? Aile uz to atbild šādi: “Ja jūs konceptuāli prasāt, vai būtu pareizi, ka kāds apvienotā medija valdē ir ar zināšanām no iepriekšējā perioda, tad mana pārliecība ir, ka jā. Tā pēctecība kaut kādā mērā ir jānodod, jo principā tas palīdzēs ātrāk jaunajai valdei strādāt pie konkrētām lietām un iedos daudz plašāku “bekgraundu”, kas ir iepriekš noticis, lai saprastu tos virzienus, kur iet uz priekšu. Es nedomāju, ka tā ir slikta lieta.”

“de facto” zināms, ka konkursā uz šo amatu uzvarējusī persona strādā kādā komerctelevīzijā, kas konkurences nosacījumu dēļ negribēja ļaut sākt darbu ātrāk kā nākamā gada pavasarī. To nenoliedz arī SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis:

Savukārt par Šulca izstāšanos no konkursa Siksnis tagad atzīst: labāk lai domstarpības parādās pirms LSM valdes iecelšanas nevis dažus mēnešus pēc tās.