/nginx/o/2024/11/10/16477079t1hd90c.jpg)
12,5 miljoni. Tik bija plānots ieguldīt, lai gar galveno Latvijas automaģistrāli izbūvētu jaunu interneta tīklu. Satiksmes ministrija gribēja, lai šo stratēģisko infrastruktūru pilnībā kontrolētu valsts. Bet pēc TET iebildēm valdībā un torpedētām projekta aizstāvēšanas sarunām Eiropā, Latvija iespēju izbūvēt šo jauno kabeļu tīklu zaudēja, ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Pašbraucošās automašīnas nav tāla nākotne. Safrancisko ielās ASV jau šobrīd braukā taksometri bez šoferiem. Arī lielākie smago kravas auto ražotāji eksperimentē ar autonomām sistēmām, kas būtiski varētu mainīt loģistikas biznesu. Pirms mēneša Amerikāņu “Tesla” reprezentēja “robotizēto taksometru” “Cybercab” un autonomo autobusu “Robovan”.
Bet ar moderniem pašbraucošiem auto ir par maz. Lai tie spētu labāk redzēt ceļu, sazināties ar dažādiem serveriem un arī citām mašīnām, nepieciešams ideāls interneta pārklājums. Jo robi tīklā var radīt bīstamību uz ceļa. Un, lai jau laikus sagatavotos izmaiņām, ko nesīs tehnoloģiskais progress, ir jāsakārto infrastruktūra.
Mūsu platuma grādos būtiskākais ceļš ir “Via Baltica”, kas savieno Somijas galvaspilsētu Helsinkus ar Varšavu Polijā. Trases kopgarums ir 1630 km, Latvijas teritorijā — 190 km.
2020.gada rudenī satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem paraksta Nodomu memorandu. Tajā trīs valstis vienojās cieši sadarboties, ieviešot 5G tehnoloģijas, kas uz “Via Baltica” ļautu radīt automatizētās mobilitātes iespējas.
Satiksmes Ministrija raksta dokumentus un nolemj, ka darbus jāuztic valstij piederošajai akciju sabiedrībai Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Plāns ir gar “Via Baltica” izbūvēt jaunu platjoslas interneta maģistrālu optisko tīklu. Pie tā uz vienotiem nosacījumiem ļaus pieslēgt esošos sakaru torņus un uzbūvēt arī jaunus. Pie viena galda apsēdināti mobilie operatori, kuri piekrituši projektā iesaistīties.
Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs:
“Mobilo sakaru operatori pie viena galda ir reti, un, ja mēs runājam par koplietošanu un sadarbību, tad parasti sarunas nevedas. Mums izdevās, mēs novienojāmies, mēs uzdizainējām projektu, visu nepieciešamo dokumentāciju un projektējumu. Bija p aredzēts finansējums no tā saucamās "Kovid fondu naudas" - grants pilnā apjomā, simtprocentīgi”.
Lai uz starptautiskā autoceļa ieviestu nepārtrauktu 5G internetu, Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ieguva iespēju saņemt 12,5 miljonus eiro. Bet uzņēmuma TET iebilžu dēļ termiņi nokavēti, nauda pazaudēta un darbi nav pat uzsākti.
Iecerētajam projektam bija nolemts mēģināt iegūt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu. Tas nozīmētu, ka Latvijai šim projektam nebūtu jātērē neviens eiro un 100% finansējums nāktu no Eiropas.
Kad 2022.gada vasarā dokumenti gatavojas nonāk uz galda Krišjāņa Kariņa valdībai, pret to iebilst cits daļēji valstij piederošais telekomunikaciju uzņēmums TET. Tā vadība saka - daļā gar “Via Baltica” šoseju viņiem jau ir savilkti optiskie tīkli.
Uldis Tatarčuks, TET valdes priekšsēdētājs:
“Protams, ka mēs iebildām pret to, ka bez nekāda pamatojuma vienam uzņēmumam, kurš ir aktīvs konkurents dažādos pakalpojumos visiem pārējiem, vienkārši tiek piešķirti 12,5 miljoni eiro, pat nepaskaidrojot, kādi ir atlases kritēriji. Un kāpēc šāds lēmums ir ilgtermiņā izdevīgākais Latvijas Republikai”.
Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs:
“Tika palūgta vēl papildus informāciju, bet šī papildus informācija pat ātri piegādājam, viņas izskatīšanas laiks bija pēc 7-8 mēnešiem, ņemot vērā Eiropas Komisijas attiecīgos kalendārus un priekšrakstus. Projekts bija jārealizē līdz šī gada noslēgumam. Un līdz ar to laika kalendārs izveidojās tāds, ka tas projekts nav realizējams”.
LVRTC apgalvo, ka daudzos posmos jau esošais TET tīklojums ir novecojis un vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Jo to nākotnē būtu plānots izmantot kvantu eksperimentos, kam nepieciešamas lielas jaudas un datu caurlaidība. TET vadītājs gan kritiku noraida.
Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs:
“Optiskie tīkli šajā trasē arī mums ir noteiktos posmos, kaut kādi 10, 25 kilometri ar pārrāvumiem. Un tāpat visdrīzāk ir arī TET ar par pārrāvumiem. Piedevām šie posmi daži būvēti pirms 20 gadiem, daži 25 gadiem, daži desmit gadiem.
Bet šeit jāsaprot, ka tā optika aptuveni 25 gados beidzas. Viņu vajag pa jaunam (izbūvēt). Un, ja veidojas tas paladziņš tāds raibs, un, ja mēs liekam pa vidu tikai iztrūkstošos posmos jauno optiku, nu tas priekš 5G nederēs. Datu pārraides kvalitāte viņam neatbildīs”.
Uldis Tatarčuks, TET valdes priekšsēdētājs:
“Mēs sākām masveidā būvēt optiku 2017. gadā, bet, protams, pirms tam bija arī atsevišķi savienojumi un atsevišķi tīkli, kas tika būvēti arī 90. gadu vidū, bet viņi pakāpeniski tiek mainīti. Tas viss tiek monitorēts un šo sakaru kvalitāti mēs nodrošināšanām”.
Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs:
“Ja mēs runājam par automatizēto braukšanu 10 gadu perspektīvā, tad nu sanāks tā, ka līdzīgi kā “Rail Baltic” gadījumā – tiec līdz Latvijas robežai, tad viss beidzas un pēc tam atsākas pie Lietuvas. Jo nav tehnoloģiskā nodrošinājuma ar pārtraukumiem”.
Šis konflikts strīdu savērpis arī starp Satiksmes un Ekonomikas ministriju. Kamēr Kaspars Briškens TET rīcību sauc par teju pretvalstisku, Ekonomikas ministrs Viktors Valainis projekta izgāšanā vaino nevis TET, bet pašus tā ieviesējus.
Kaspars Briškens, Satiksmes ministrs (“Progresīvie”):
“Diemžēl galdā tika likti attālināti ar konkurenci saistīti argumenti, lai šo projektu noņemt no trases. Protams, ka tā nav optimāla situācija, ja mēs vēlamies, lai mums Latvijā veidotu šo sakaru tīklu, kas ir daļa no mūsu kritiskās infrastruktūras. Nu, skaidrs, ka šeit būtu jābūt vienotai pieejai, līdzīgi kā mums ir vienota pieeja attiecībā uz ārkārtas sakaru vienoto valsts elektronisko tīklu attiecībā uz federētā mākoņa pakalpojumu kompleksu. Šajā gadījumā es uzskatu, ka tam būtu jābūt simtprocentīgi valsts kapitālsabiedrības, šajā gadījumā Latvijas Valsts radio televīzijas centra rokās, lai mēs pēc iespējas ātrāk un efektīvāk šādu infrastruktūru izveidotu”.
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):
“Šodien tā ir valsts kapitālsabiedrība. Rīt tā var būt jebkura cita privāta kompānija un tas nevar būt arguments. Viņiem pašiem ir jātiek galā ar saviem izaicinājumiem šo projektu ieviešot. Tā varētu būt arī jebkura cita privāta kompānija, kas nāktu ar tieši tiem pašiem argumentiem, ar kuriem viņi šodien startē. Uz viņiem jābūt skaidrām atbildēm. Ja tev kaut kādā veidā tas traucē, mums ir iespējas ar Saeimas likumu noteikt ekskluzīvas tiesības. Ja tāda nepieciešamība ir. Bet šai iniciatīvai ir jānāk no pašas (satiksmes) ministrijas”.
Interneta kabeļu tīklu uzskaite Latvijā līdz šim notikusi pavirši. Vienota uzrauga tam nav. Kā saka Radio un televīzijas centrs šefs – tikai tagad pamazām tiek apjausta esošā situācija. Bet joprojām neviens nevar precīzi pateikt kur, kādam komersantam, cik lieli, un pirms cik ilga laika izbūvēti tīkli atrodas. Nav arī bijis plāns šo jomu saprātīgi attīstīt domājot par valsts izdevīgumu. Bieži esot situācijas, kad gar vienu ceļa pusi ir ierakts viens optiskais kabelis, bet otrā pusē kāds cits rok savu.
SM uzskata, ka jādomā, kā šo sevišķi svarīgo infrastruktūru apvienot zem viena jumta. Jo tās pārvaldība ir sadrumstalota un katram atšķiras idejas kā tās apsaimniekot. Tas būtu prātīgāk arī no drošības viedokļa.
Kaspars Briškens, Satiksmes ministrs (“Progresīvie”):
“Ņemot vērā, ka tā ir kritiskā infrastruktūra, jo konsolidētāk, efektīvāk mēs to pārvaldīsim, jo mēs būsim labāk sagatavoti brīžos, kad šī kritiskā infrastruktūra var spēlēt ļoti būtisku lomu tieši mūsu aizsardzībā. Mūsu ārkārtas situācijas sakaru nodrošinājumā. Un šeit mana priekšroka vienmēr būs, lai šāda veida sistēmu pārvaldītu simtprocentīgi valstij piederoša kapitālsabiedrība”.
LVRTC pirms dažām nedēļām publiski paziņoja, ka būtu gatavs ieguldīt savu naudu, lai iegādātos daļu no TET akcijām no skandināvu akcionāra TELIA. Tas varētu būt arī solis, lai svarīgākās interneta kabeļu sistēmas sakopotu vienuviet. Un fiskāli neitrāls veids kā bez papildus valsts budžeta naudas iesaistes no TELIA atpirktos.
Tikmēr TET sola, ka nu viņi būvēšot optisko tīklu gar maģistrālo šoseju “Via Baltica”, jo ieguvuši naudu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Tas gan sedz tikai pusi no projekta naudas.
Uldis Tatarčuks, TET valdes priekšsēdētājs:
“Šobrīd mēs kopā ar sadarbības partneriem, kur šo uzņēmumu apvienību vada Tartu Tehniskā universitāte, kur piedalās gan TELIA, gan TELE2 vairākās valstīs un arī TET kā vadošais Latvijas partneris, esam uzvarējuši konkursā par Eiropas līdzfinansējumu. Un šis projekts tiks realizēts nākošo trīs gadu laikā. Tātad šī pasīvā infrastruktūra un arī pieslēgums mobilajām bāzes stacijām tiks izbūvēts ar 50% Eiropas līdzfinansējumu un būtiski mazāku kopējo finansējumu, nekā paredzēja satiksmes ministrijas sākotnējais projekta realizācijas veids”.
Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs:
“Izveidojot šo tīklu, uzliekot mobilos operatorus, viņi lasītu nost klientūru, kas ir šajā trasē, ciematos un tā tālāk, sākot ar Baltezeru. Un, kur tikai vēl ne. Un ņemtu nost klientus. Torpedējot šo projektu, šis projekts nav. Viņi vēl paši dabūja, viņa uzlabos savu tīklu, un viņi sniedz pakalpojumus. Tur ir tikai biznesa mērķis. Nav jau būtībā ko pārmest - no vienas puses. Bet no otras puses - zaudēt to naudu, kas visi ir simtprocentīgs grands. Nav tur valstiskās komponentes”.
“Nekā Personīga” zināms, ka šī pazaudētā projekta nauda pārdalīta platjoslas interneta tīkla būvēšanai, ko dēvē arī par “pēdējo jūdzi”. Starp citu, bija plānots un jau izdalīta nauda – 11,5 miljoni, lai līdzīgu 5G tīklu izbūvētu gar “Rail Baltica” dzelzceļa sliedēm Latvijas teritorijā. Arī šī nauda pārdalīta citiem tēriņiem un tīkla izbūve ātrvilciena dzelzceļa projektam atlikta.