Noskaties ⟩ Labdarības organizācijas nespēs palīdzēt visiem, kas izslēgti no pārtikas paku palīdzības programmas

Dzīves dārdzība Latvijā joprojām ir augsta. Martā Latvijas bankas ekonomisti iedrošināja, ka lielā inflācija jau aiz muguras, taču Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka cenas joprojām aug.

Cenas veikalos pērn rudenī ķērās pētīt Konkurences padome. Tur secināja, ka tirgotāji piegādātājiem piedāvā nevienlīdzīgus nosacījumus, tāpēc šobrīd valdībā šis jautājums ir aktuāls. Kaut ko dara arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tā uzdevusi Ministru kabinetam līdz decembrim izdomāt digitālu rīku cenu salīdzināšanai starp veikaliem.

Kā samazināt cenas idejas ir arī Ekonomikas ministrijai. Par konkrētu plānu vēl jāvienojas koalīcijā, iespējams, ka sarunas sāksies pēc valsts svētkiem. Neoficiāli mums zināms, ka par efektīvāko risinājumu ministrijā uzskata uzcenojuma griestu noteikšanu dažādām precēm. Ir arī ideja aizliegt veikaliem iznīcināt neizpārdoto pārtiku.

Pārdot ar atlaidi, ziedot, pārstrādāt vai izmest - ir rīcības varianti tirgotājiem, kuriem palikusi nepārdota pārtika. Līdz galam neapzināto pārtikas atkritumu jautājumu Latvijā šobrīd mēģina novērtēt pētnieki, kuri atzīst – pārtikas tirgotāji apkopojumā iesaistās nelabprāt.

Pētījumu par pārtikas izniekošanu pasūtījusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Pēdējo reizi tādus datus Latvijā analizēja 2020.gadā.

Elīna Dāce, RSU Viespētniece

"Ir zemāka atsaucība tirdzniecības un ēdināšanas sektoros. Bija ļoti laba atsaucība mājsaimniecības sektorā veikt šos mērījumus. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka informācija mājsaimniecībām vai patērētājiem jau ir vairāk nonākusi par to, kas ir pārtikas atkritumi un ka tā ir aktuāla problēma. Uzņēmumos tā tiek mazāk atpazīta. Kas varbūt šķiet pārsteidzoši, ņemot vērā, ka jebkuri atkritumi tomēr ir arī izdevumi, tātad tas ir zaudējums uzņēmumam".

Datus ievāc par lauksaimniecības, pārtikas ražotāju, pārdevēju, ēdinātāju un mājsaimniecību izmesto ēdienu. 2022.gadā Eiropas iedzīvotāji izmeta gandrīz 60 tonnu ēdiena ar aptuveno vērtību 132 milardi eiro. Tas ir gandrīz tik pat daudz, cik deviņi Latvijas gada budžeti.

Elīna Dāce, RSU Viespētniece

"Es varu pateikt, ka iepriekšējā mērīšanas periodā tika konstatēts, ka Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek radīti aptuveni 467 kilogrami pārtikas atkritumu, bet faktiski lielākais pārtikas atkritumu daudzums rodas tieši pārtikas gala patēriņa posmā, tātad šajās mājsaimniecībās".

Lielākie mazumtirgotāji saka, ka izmešana ir galējais risinājums. Veikali noceno produktus, kuriem derīguma termiņš iet uz beigām. Pircēji nocenotās preces iegādājas arvien vairāk. Daļu no neizpārdotā veikali ziedo, daļu utilizē, arī nodod zoodārziem un daļu - izmet.

Liene Dupate – Ugule, “Maxima Latvija” pārstāve

"Ja mēs skatāmies absolūtajos skaitļos, tas būs varbūt cilvēkam no malas padaudz, tāpēc ka kopā mums ir 171 veikals, dienā ienāk ap 300 tūkstoši cilvēku, tā kā tas preču apjoms, kas apgrozās mūsu veikalu tīklā ir paliels, bet mēs skatāmies procentuāli, jo tas var parādīt, cik tas ir efektīvi un cik mēs daudz patiesībā realizējam preces – tie ir 99% un pat vairāk".

Inga Bite, “RIMI Latvija” pārstāve

"Mūsu gadījumā Rimi tas mēdz variēt, un tas ir parasti 1,42%/1,40%. Šeit tā mazā variācija no mēneša uz mēnesi ir iespējama, bet, ja skatās to pasaules vidējo līmeni, mēs jau esam panākuši daudz labāku rādītāju".

Antra Birzule, “Lidl Latvija” pārstāve

"Es šobrīd nevarēšu nosaukt precīzus ciparus, tāpēc ka, kā es jau sākumā minēju, mēs strikti nodalām. Arī biogāzē aiziešana, tas ir enerģijas resurss, kas tiek izmantots, jo to nevar notirgot. Respektīvi, maksimāli viss tiek notirgots vai nodots labdarībai".

Cik no visa nonāk pārstrādē, cik – atkritumos, veikalos precīzi pateikt nevarēja. Četru gadu laikā nekas nav mainījies arī datu ievākšanā. Pētniekeim iegūt pilnvērtīgu ainu Latvijā ir grūti, jo datus jāsniedz brīvprātīgi. Piemēram, Norvēģijā vai Somijā to nosaka likums.

Elīna Dāce, RSU Viespētniece

"Tas, kas būtu jādara – ko mēs arī ieteiksim - ir veidot šo datu ievākšanas sistēmu, arī ņemot vērā, to kā to ir darījušas citas valstis, arī iespējams to nosakot kā obligātu prasību, varbūt ne visos sektoros, protams, bet varbūt atsevišķos sektoros tas varētu strādāt kā risinājums un to mēs arī redzam citu valstu piemēros tad, kad pārtikas atkritumu ziņošana ir noteikta kā obligāta ar likumdošanu, tad to arī dara".

Tallinas ielā Rīgā atrodas viens no Latvijas samariešu apvienības labdarības uzņēmumiem “Pārtikas banka”. Šajā punktā pēc ēdiena var taujāt jebkurš grūtībās nonācis cilvēks.

Pārtikas banka darbojas jau kopš 2009.gada. Šogad palīdzējusi vairāk nekā 13 tūkstošiem. Organizācija izsniedz pašas veidotas pārtikas pakas un izdala saziedoto.

Agita Kraukle, Pārtikas bankas vadītāja:

"Mēs patiesībā esam noseguši teju visu Latviju. Protams, kādi attālie reģioni Latgalē, pierobežā tie ir izaicinoši, jo tur, pirmkārt, transporta nav, lai cilvēki izbraukātu uz tuvāko punktu – tas ir ļoti liels attālums – un arī vienkārši nav šo organizāciju, jo jāsaprot, ka ikvienai organizācijai ir jābūt jau kaut kādam savam pamatam un bieži vien dalība pārtikas bankā viņiem ir tikai kā papildus darbība".

Aptuveni pusi no izdalītās pārtikas saziedo veikali. Pirms dažiem gadiem organizācija kopā ar tirgotājiem izcīnīja ēdiena ziedošanas noteikumus ministru kabinetā. Pirms tam nedrīkstēja ziedot pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, kaut arī tā būtu droši lietojama.

Svetlana Aļminoviča Miļjanoviča, PVD Pārtikas uzraudzības daļas vecākā eksperte

"Piemēram, tie ir tādi pārtikas produkti, kā sulas iepakojumos, makaroni, bakalejas preces. Tie ir pārtikas produkti, kuri no mikrobioloģiskā viedokļa nav bīstami un kuriem ir diezgan ilgs uzglabāšanas derīguma termiņš. Protams, ir arī maize, ko drīkst ziedot. Ja vidēji makaroniem derīguma termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem, tad maizīti drīkst ziedot divu dienu laikā, pēc derīguma termiņa beigām".

Pārtikas banka ir viens no partneriem Eiropas sociālā fonda finansētajā pārtikas paku programmā. Nekā Personīga jau stāstīja, ka aptuveni 10-15 tūkstoši maznodrošināto, kuri pārtiku saņēma kopš 2018.gada, no nākamā gada paliks bez atbalsta. Organizācija prognozē, ka cilvēki vērsīsies pie viņiem, taču visiem palīdzēt nevarēs.

Agita Kraukle, Pārtikas bankas vadītāja

"Mēs esam arī teikuši, ka mēs varam kaut kādā ziņā iesaistīties tā cauruma lāpīšanā, bet mēs viņu neaizlāpīsim. Mums vienkārši nav iespēju to visu apjomu, kas tiek izslēgts no līdzšinējās atbalsta programmas, paņemt uz saviem pleciem. Viņi to zina. […] Šobrīd tā situācija ir diezgan interesanta. Mēs visi viens otru futbolējām – Labklājības ministrija Finanšu ministriju, tad vēl Zemkopības ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, kaut kur vēl iesaistās. Visi viens otram futbolējās un klasiskā atbilde – naudas nav, mums prioritāte šobrīd ir aizsardzība, kas arī ir ļoti svarīgi, bet, ja mums cilvēki būs nomiruši badā, nebūs jau ko sargāt".

Pārtikas bankai nepietiek kapacitātes, lai ievāktu un pēc tam izdalītu visus ziedojumus. Darbu pamatā dara brīvprātīgie, ja palīdzības apjomi būtu jāpalielina, vajadzētu algot darbiniekus. Trūkst arī mašīnu ziedojumu transportēšanai un ledusskapju to uzglabāšanai.

Inga Bite, “RIMI Latvija” pārstāve

"Tas ir nemitīgs process kādā veidā mēs paralēli ar viņiem arī strādājam. Jo kā jau es minēju, mēs kā Rimi esam gatavi ziedot vairāk un mēs būtu priecīgi, ka viņi būtu spējīgi šo pārtikas apjomu paņemt vairāk".

Liene Dupate – Ugule, “Maxima Latvija” pārstāve

"Mūsu mērķis ir mazināt šo te pārtikas produktu apjomu, ko mēs ziedojam, protams, ar mērķi, lai mēs viņus varētu realizēt. Patreiz mēs strādājam pie jaunas automatizētās sistēmas, lai šos te produktu pasūtījumus varētu veikt vēl efektīvāk līdz ar to, mazinot šos te pārtikas pārpalikumus".

Antra Birzule, “Lidl Latvija” pārstāve

"Mēs nevaram palielināt ziedošanas apmērus, kamēr mums ir nopietns nodokļu slogs par ziedotajiem produktiem".

Agita Kraukle, Pārtikas bankas vadītāja

"Primāri mums ir vajadzīgi cilvēki. Strādāt ar brīvprātīgajiem ir jauki, bet ir lietas, kas prasa tomēr zināmu atbildību, kura ir diezgan liela un nopietna, līdz ar to tas var būt tikai algots darbinieks. Stiprināt kapacitāti mūsu noliktavai, mūsu cilvēkiem un šoferiem, kas brauc pakaļ, tāpat arī mašīnas. […] Iespējams laika gaitā tā ir arī noliktava, jo ir vajadzīga arī vieta, kur to visu noglabāt, šķirot, pieņemt organizācijas".

Pārtikas bankas darbojas arī citās Eiropas valstīs. Arī kaimiņos Igaunijā. Tur valsts atbalsta organizācijas darbību, piešķirot tai finansējumu par katru uzņemtā ziedojuma kilogramu, lai stiprinātu organizācijas kapacitāti.