Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Tramps piezvanījis Putinam un lūdzis viņu “neeskalēt situāciju Ukrainā”, ziņo “The Washington Post” (9)

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Donalds Tramps jau ceturtdien, 7. novembrī pa telefonu sarunājies ar Vladimiru Putinu, ziņo laikraksts “The Washington Post”. Saskaņā ar izdevuma avotu teikto, Tramps mudinājis Krievijas prezidentu “neeskalēt situāciju Ukrainā” un atgādinājis par ASV militāro klātbūtni Eiropā.

Abas puses apspriedušas miera panākšanu Eiropā, un Tramps “izrādījis interesi par turpmākām sarunām, lai apspriestu ātru kara atrisinājumu”, raksta izdevums.

Pats Tramps pagaidām nav komentējis šīs ziņas.

Ukrainas valdība esot informēta par šo sarunu, un tai pret to neesot bijis iebildumu, raksta “The Washington Post”.

Trampa padomnieks Braiens Lanza 9. novembrī intervijā BBC paziņoja, ka viņa administrācija “koncentrēsies uz miera panākšanu Ukrainā”, nevis uz Krievijas atņemto teritoriju atgūšanu. Ukrainai vajadzētu aizmirst Krimu, sacīja Lanza, savukārt Austrumukrainu viņš pat nepieminēja. Padomnieks sacīja, ka Trampa administrācija lūgs Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski izklāstīt savu versiju par “reālistisku miera vīziju”.

Dažas stundas pēc intervijas BBC, kurā Lanza šādi izpaudās, kāds vārdā neminēts republikāņu pārstāvis ziņu aģentūrai Reuters pavēstījis, ka

jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa vecākais padomnieks un Republikāņu partijas stratēģis Braiens Lanza tika nolīgts kampaņas vajadzībām un nerīkojās Trampa vai viņa administrācijas vārdā.

“Braiens Lanza bija konsultants kampaņas laikā. Viņš nestrādā un nerunā prezidenta Trampa vārdā,” saglabājot anonimitāti paziņoja ievēlētā prezidenta preses pārstāvis.

Viņš teica, ka Trampa komanda pārbauda personālu un izstrādā politikas iniciatīvas, kuras varētu tikt ieviestas viņa otrajā pilnvaru termiņā.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt uzsvēra, ka varētu izbeigt karu starp Krieviju un Ukrainu “vienā naktī”, taču nekad nesniedza sīkāku informāciju. BBC, atsaucoties uz divu bijušo nacionālās drošības vadītāju šā gada maijā rakstīto dokumentu, vēsta, ka ASV būtu jāturpina piegādāt ieročus, taču šis atbalsts būtu jāsaista ar nosacījumu, ka Kijiva uzsāk miera sarunas ar Krieviju. Ukrainai nevajadzētu atteikties no cerībām atgūt visu savu teritoriju no Krievijas, teikts dokumentā, bet sarunām jābalstās uz pašreizējo frontes līniju.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu noskaidrošanas bija telefonsaruna ar Trampu. Kāds avots Ukrainas prezidenta administrācijā BBC pastāstīja, ka tā ilgusi “aptuveni pusstundu”. Tā neesot bijusi saruna, kurā varētu apspriest būtiskas lietas, taču kopumā tā bijusi “ļoti sirsnīga un patīkama”.

Telefona sarunā piedalījās arī Īlons Masks, kurš jau ierosināja Ukrainai atzīt Krimu par daļu Krievijas, “kā tas ir bijis kopš 1783. gada un pirms Hruščova kļūdas”, ar kuru pussala tika nodota Ukrainas PSR jurisdikcijā. Laikraksts “The Wall Street Journal” 2024. gada oktobra beigās, atsaucoties uz vairākām pašreizējām un bijušajām ASV, Eiropas un Krievijas amatpersonām, rakstīja, ka Masks “kopš 2022. gada beigām ir nepārtraukti kontaktējies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu”. Viņu sarunas, kā norāda izdevums, skar gan personiskas tēmas, gan uzņēmējdarbību, gan ģeopolitisko spriedzi. Kremlis to noliedz.

Tajā pašā laikā Kijivas plāni, šķiet, ir pretrunā ar Trampa administrācijas plāniem: oktobrī Zelenskis Ukrainas parlamentā iepazīstināja ar savu “uzvaras plānu”, kas ietvēra atteikšanos no Ukrainas teritoriju un suverenitātes atdošanas Krievijai.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu