/nginx/o/2024/11/10/16477662t1haa29.jpg)
Latvija jau vairākus gadus cenšas piesaistīt perspektīvus uzņēmumus, kas te attīstītu savas inovatīvās idejas. Aicinājumam atsaukušies vairāki simti uzņēmēju, galvenokārt no Krievijas. Tiesa gan, pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas daļa no uzņēmējiem Latvijā vairs nav manīti. Persona, kas šiem Krievijas pilsoņiem palīdzējusi, apmānīt Latvijas iestādes, šogad iekļauta Latvijas melnajā sarakstā, ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
2016. gadā tā laika ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV) paziņoja par ambiciozu plānu: Latvijai jākļūst par startapiem jeb jaunuzņēmumiem pievilcīgāko Baltijas valsti. Valdība nolēma piedāvāt lielāku atbalstu vietējām biznesa idejām, un uzsāka pasākumus inovatīvu kompāniju piesaistei no citām valstīm. Viens no solītajiem bonusiem bija termiņuzturēšanās atļauja Latvijā.
Ja gatavojies attīstīt biznesa ideju Latvijā un vēlies reģistrēt jaunuzņēmumu, Tu vari saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz trīs gadiem. Vienā jaunuzņēmumā var būt līdz pieciem dibinātājiem, kam ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Saņemt uzturēšanās atļauju var arī jaunuzņēmuma dibinātāju ģimenes locekļi.
Raivis Bremšmits, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors:
“Mums, protams, ļoti svarīgi ir meklēt talantu. Tas nekas neparasts nav. Ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņvalstīm – Igauniju, Lietuvu -, bet arī citām Centrāleiropas valstīm. Ja mēs paņemsim kaut vai Poliju, šķietami, lielu valsti, bet pat tur atsevišķi reģioni iet ar aktīvām, līdzīga uzsaukuma programmām, gatavi finansēt ideju kausus pat Brazīlijā, lai šo talantu meklētu un medītu.”
Iepazīsimies ar Aleksi Pospehovu – uzņēmēju un stratēģiskās komunikācijas ekspertu, kurš, starp citu, bija viens no pirmajiem, kas saņēma startapu vīzu 2018. gadā, tūdaļ pēc tam, kad Latvijā tika pieņemts Jaunuzņēmumu likums.
“Tu vari iegūt startapu vīzu mēneša laikā, vai pat uzturēšanās atļauju arī mēneša laikā, ja tu vēlies atvest darbiniekus vietējam uzņēmumam no ārpuses,”
norāda bijušais SIA “Mission Tech” valdes loceklis Aleksejs Pospehovs.
Krievijas pilsonis Aleksejs Pospehovs Latvijā dibināja vairākus uzņēmumus. 2019. gadā reģistrētā “Mission Tech” darbības joma bija konsultācijas. Mēnesi pēc firmas dibināšanas Pospehovs presei jau stāstīja, ka vēl 21 jaunuzņēmumam palīdzējis saņemt tā sauktās startapu vīzas.
“Gribu, lai ar Mission Tech starpniecību Latvijā darbu sāk tūkstoš jaunuzņēmumi, lai tie izveido vismaz 3000 līdz 4000 darba vietas,” 2019. gada 30. oktobrī laikrakstam “Dienas Bizness” sacīja Aleksejs Pospehovs.
Krievijas kriptotehnoloģiju un startapu blogos Pospehovs stāstīja, cik ērti tikt pie uzturēšanās atļaujas Latvijā. Tas ir vieglākais ceļš, kā pārcelties uz Eiropu un ASV, viņš rakstīja. Saviem klientiem viņš palīdzēja dibināt firmas Latvijā, noformēt biznesa ideju un pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai, kas ļautu brīvi ceļot pa Eiropas valstīm. Uzturēšanās atļaujas saņēmējiem Latvijā bija vajadzīga deklarētā adrese. Daudzi nemeklēja tālu un norādīja Pospehova dzīvokli.
Dzīvoklis Ģertrūdes ielā bija deklarētā dzīvesvietas adrese 18 Latvijas uzturēšanās atļaujas saņēmējiem.
Lai saglabātu atļauju, saskaņā ar noteikumiem šiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda, ka viņu bizness ir īsts – jābūt uzņēmuma valdē, jārāda progress produkta izstrādē. Migrācijas lietu pārvalde paļāvās uz LIAA atzinumu, ka firma ir vērtīga, bet LIAA tikai vērtēja ideju uz papīra.
Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece:
“Tur gan ir ļoti stingri nosacījumi, ka šajā jaunuzņēmumā tiem, kas pieprasa uzturēšanās atļauju, viņiem pēc trīs mēnešiem jābūt šajā jaunuzņēmumā valdes loceklim. Tas ir tāds strikts nosacījums. Un arī, pieprasot uzturēšanās atļauju, ir jāpamato, kas tas ir, par produktu. Mēs pieprasām, lai būtu LIAA atzinums, ka tiešām viņš atbilst jaunuzņēmuma definīcijai.”
Mēs sniedzam atzinumu par ideju, par pašu biznesa pusi,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits.
Maira Roze: “Visvairāk ir bijis 2021. gadā, tie bija 295 pieteikumi, bet, ja mēs skatāmies arī šo atteikumu skaitu, nu viņi ir diezgan daudz, it sevišķi 22. gadā ir 122 atteikumi.”
Nekā personīga: “Tas tāpēc, ka 2022. gadā attiecībā uz Krievijas pilsoņiem šī programma tika pārtraukta, vai ne?”
Maira Roze: “Jā, un tie, kas bija iesnieguši šo pieprasījumu, viņam atteica saistībā ar to, ka bija izmaiņas likumā.”
Uzturēšanās atļauju caur startapu programmu saņēmuši 292 Krievijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi. Lielākā daļa Pospehova dzīvoklī deklarēto jaunuzņēmēju savus startapus piereģistrēja ēkā Ganību dambī 26A.
Inovatīvie uzņēmēji no Krievijas šo adresi bija iecienījuši. No 2019. līdz 2021. gadam te deklarētas vismaz 35 firmas, kuru vadībā ir vairāk nekā simts Krievijas pilsoņu.
Ēkas apsaimniekotājs neslēpj – ofisu uzņēmumiem te nekad nav bijis un ar to darbiniekiem neviens nekad nav mēģinājis sazināties: “Tā ir vienkārši juridiskā adrese, pastkastīte. Uz vietas neviena nebija.”
Apsaimniekotāja pārstāve stāsta, ka visiem uzņēmumiem veikta AML jeb pret naudas atmazgāšanu vērsta pārbaude. Praksē tas nozīmē, ka pārbaudīts, vai amatpersonas neparādās sankciju sarakstos.
Ēka pieder uzņēmumam “Valmieras 28”. Tā īpašnieki savukārt ir Viktors Čaikins un politiķes Jūlijas Stepaņenko firma. Valdē strādā bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
Vjačeslavs Stepaņenko, SIA “Valmieras 28” valdes loceklis: “Šis īpašums daļēji pieder mūsu uzņēmumam un šis īpašums ir nodots apsaimniekošanā citai juridiskai personai.”Valmieras 28″ regulāri sazinās ar Uzņēmumu reģistru, lūdzot dzēst reģistrācijas tām juridiskajām personām, par kuru reģistrāciju mums nav ne jausmas, nav ziņu par to, kāpēc viņi tur ir reģistrējušies. To dara patstāvīgi uzņēmums, kas nodarbojas ar apsaimniekošanu.”
Nekā personīga: “Es redzu Uzņēmumu reģistra lietās, ka ir jūsu uzņēmuma “Valmiera 28″ parakstīta atļauja, tāpēc jautāju jums. Tad jūs vai jūsu uzņēmums nezina, kā tās piekrišanas tur tiek dalītas?”
Vjačeslavs Stepaņenko: “Es saku – regulāri “Valmieras 28″ kontaktējas ar Uzņēmumu reģistru, sūtot savus pieprasījumus un lūgumus dzēst juridiskās personas adreses, kas tur ir reģistrētas.”
Nekā personīga: “Kurā brīdī jūs saprotat, ka viņi ir jādzēš? Kad nevarat vairs sazināties vai arī viņi nemaksā – kā tas notiek?”
Vjačeslavs Stepaņenko: “Nemāku jums atbildēt šobrīd.”
Ganību dambī reģistrēto uzņēmumu īpašniekus un valdes locekļus vieno arī tas, ka viņi deklarējušies vienos un tajos pašos dzīvokļos. Piemēram šajā – Vecrīgā, Kungu ielā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada pavasarī termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vairs neizsniedz, tas attiecas arī uz jaunuzņēmumiem. “Nekā personīga” rīcībā esoša informācija liecina, ka šopavasar Pospehovs iekļauts Latvijas melnajā sarakstā. Drošības iestādes uzskata, ka viņš apdraudējis Latviju un Eiropas Savienību, te palīdzot iekļūt cilvēkiem, kas meloja par ieceļošanas mērķiem.
Pospehova firma “Mission Tech” mainījusi adresi uz kādu lauku sētu Krāslavas novadā. Savukārt uzņēmums “Mission Space”, kuras dokumentos Pospehovs neparādās, bet kuru intervijās sauca par savu kompāniju, pārcēlusies uz Luksemburgu. Tur tagad mītot arī melnajā sarakstā iekļautais uzņēmējs, pieļauj grāmatvede, kas savulaik apkalpoja viņa firmas.
Oļesja, Grāmatvede:
“Es jau vairākus gadus viņus neapkalpoju, es nezinu, kas tur ar tiem uzņēmumiem noticis. Cik es zinu, viņš aizbraucis uz Luksemburgu un vairs par viņu neko nezinu. Viņš palīdzēja Latvijai piesaistīt investorus un dibināt te uzņēmumus. Viņš palīdzēja viņiem nodibināt uzņēmumu, dabūt uzturēšanās atļauju, tālāk paši uzņēmumi nodarbojās ar saviem projektiem.”
Tagad Pospehovs krievu medijos stāsta kādas priekšrocības startapiem pieejamas Luksemburgā un kā saņemt šīs valsts pasi. Arī jaunuzņēmumu vīzu saņēmušo Pospehova klientu firmas Uzņēmu reģistrs šovasar masveidā slēdzis. Daudziem anulētas arī startapu uzturēšanās atļaujas, taču 41 Krievijas pilsonim tādas aizvien ir spēkā.
Sandis Karelis, Galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos:
“Ir virkne gadījumu, kad mēs saņemam paziņojumu, ka kāds subjekts neatrodas adresē, tas ir viens no pamatiem, kad mēs varam sākt likvidācijas procedūru, tāpat, ja valdei ilgstoši nav pārstāvības tiesību vai ja nav paziņots par patiesā labuma guvējiem. Tie ir kritēriji, kad mēs varam iesaistīties. Arī virknē gadījumu mēs saņemam [informāciju] no Valsts ieņēmumu dienesta par attiecīgā komersanta darbības izbeigšanu.”
Raivis Bremšmits, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors:
“Problēma, ar kuru mēs saskaramies visās programmās – ir daļa, kas ir godprātīgi, un diemžēl, bet vienmēr ir daļa, kas ir negodprātīgi. Nereti mēs esam spiesti mainīt nosacījumus šīs negodprātīgās daļas dēļ.”
“Nekā personīga” rīcībā esoša informācija liecina, ka Pospehovs palīdzēja noformēt uzturēšanās atļaujas arī Portugālē, Ungārijā, Nīderlandē un Luksemburgā.