Tāpat kā citiem, arī manā telefonā jau kopš otrdienas, 5. novembra,  vakara nepārtraukti pienāk īsziņas ar jautājumiem par to, kā tas varēja notikt (kā jau daži no maniem draugiem, kolēģiem un paziņām zina, es biju pilnībā pārliecināts, ka Donalds Tramps pārliecinoši uzvarēs šajās vēlēšanās). Tā vietā, lai detalizēti atbildētu uz katru ziņu, es sniegšu savu skaidrojumu šeit.

Jau 2300 gadus, vismaz kopš Platona “Valsts” laikiem, filozofi ir zinājuši, kā demagogi un topošie tirāni uzvar demokrātiskās vēlēšanās. Process ir vienkāršs, un mēs to tikko redzējām praksē.

Demokrātiskā valstī ikviens var brīvi kandidēt vēlēšanās, tostarp arī cilvēki, kas ir pilnīgi nepiemēroti vadīšanai vai institūciju pārraudzīšanai. Viena no nepiemērotības pazīmēm ir gatavība klaji melot, it īpaši uzdodot sevi par aizstāvi pret šķietamiem tautas ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem. Platons uzskatīja, ka vienkāršie iedzīvotāji viegli pakļaujas emocijām un tādējādi ir uzņēmīgi pret šādiem vēstījumiem; šis arguments ir demokrātijas politiskās filozofijas patiesais pamats (kā es jau esmu apgalvojis iepriekšējos darbos).