Tomēr fon der Leiena norādīja, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu skar arī ASV intereses, jo Maskavai atbalstu tagad sniedz Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja.
"Indijas-Klusā okeāna [reģiona] un Eiropas drošība ir savstarpēji saistīta, un savstarpēji saistītas ir arī ASV un ES intereses," uzsvēra EK prezidente.
Iepriekš Orbāns, kam ir tuvas attiecības ar Trampu, ES atradās pārija lomā, jo cenšas saglabāt saites ar Maskavu un pauž "neliberālus" uzskatus.
Fon der Leiena līdz šim boikotēja visus pasākumus, ko Ungārija rīkoja kā pašreizējā ES prezidējošā valsts, un 9.oktobrī, abiem pēdējo reizi publiski tiekoties Eiropas Parlamentā (EP), EK prezidente atļāvās Ungārijas premjeru skarbi nostrostēt.
Taču piektdien viņa netaupīja smaidus un no tribīnes pateicās "dārgajam Viktoram par izcilo viesmīlību".
Arī Orbāns izvairījās no asumiem, norādot, ka "šī nav skatuve domstarpību noskaidrošanai" un ka konflikti ar fon der Leienu "atstāti pagātnē".
Orbāns atturējās arī no jebkādas prokrieviskas retorikas, daudzinot ukraiņu karavīru "varonīgo drosmi".
Ungārijas premjers arī paziņoja, ka uzņemt Eiropas līderus Budapeštā viņam ir īpašs pagodinājums.
Tiesa, piektdienas samita galvenais jautājums bija bloka konkurētspējas vairošana, nevis Ukrainas jautājums.
Dalībvalstu līderi pieņēma "Budapeštas deklarāciju", kas satur 12 punktu plānu ES tautsaimniecības izaugsmes paātrināšanai.
"Ja amerikāņi izlēmuši padarīt Ameriku atkal varenu, mums jāpadara atkal varena Eiropa," uzsvēra Orbāns.
Tomēr vēl dienu iepriekš Orbānam notika asāku vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.