Latvijas Žurnālistu asociācija aicina nesamudžināt Mediju atbalsta fonda nolikumus

LŽA norāda, ka MAF strādā jau ilgāku laiku, un tā būtība vienmēr bijusi atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku un žurnālistiku reģionos. Piedāvātajās izmaiņās MAF fokuss mainās uz medijiem kā tādiem, norāda LŽA.

"Uzskatām, ka šāda koncepcijas nomaiņa neietekmēs žurnālistiku un medijus pozitīvi. Līdz šim reģionu medijiem bija atsevišķs konkurss, kurā tie konkurēja ar projektiem un uzvarēja labākie. Ja atbalstu piešķirs automātiski, neko neprasot pretī, tas vienādā situācijā nostāda gan kvalitatīvus, gan nekvalitatīvus reģionu medijus," uzskata asociācijā.

LŽA valde atbalsta ieceri reģionālajiem laikrakstiem paredzēts institucionālo atbalstu, piemēram, tipogrāfijas, izplatīšanas, saimnieciskiem izdevumiem, taču tas vien būšot nepietiekams, ja nebūs arī līdzšinējo satura projektu, no kuriem redakcijas varēja maksāt algas un nodokļus žurnālistiem.

Tāpat asociācijā norāda, ka reģionālajai presei nav izdevīgi sadarbības projekti ar kādu no nacionālajiem medijiem ne finansiāli, ne pēc būtības, jo nacionālais medijs izmantotu reģionos savākto, apkopoto, uzrakstīto, taču reģionālā medija auditorija nacionālā mēroga ziņas iegūst citās platformās un no sava novada laikraksta sagaida vietējai kopienai svarīgas tēmas. Pēc LŽA aprēķiniem reģionālie mediji saņems tikai ap 2000 eiro par dalību šādā projektā.

Līdztekus LŽA ieskatā ierobežojumi piedalīties konkursā pēc darbības formas (biedrības, neatkarīgie producenti) ir neproduktīvi un veicinās pseidomediju skaita pieaugumu, lai formāli atbilstu MAF prasībām, bet neveicinās kvalitatīvas žurnālistikas un mediju daudzveidības pieaugumu.

Tāpat LŽA pauž aizdomas, ka Latgales konkurss ir uzrakstīts vienai mediju grupai, kurā ietilpst TV24, Latgales Reģionālā televīzija (LRT), "Grani", "Nasha", Daugavpils televīzijas kanāls "LRT+" un portāls "la.lv". Šāds vienam pretendentam izdevīgs konkursa nolikums, LŽA ieskatā, ir negodīgs.

LŽA arī uzsver, ka bažas, ka konkursā var piedalīties neatkarīgie producenti un biedrības, kas patiesībā nestrādā kā žurnālisti, ir novēršamas ar godīgu konkursu. "Tam cauri nevar tikt neviena pseidobiedrība vai producentu grupa," uzskata asociācijā.

"Daudzu pretendentu situācijā nekas nav labāks un efektīvāks par godīgu konkursu bez iesniedzamo projektu skaita, mediju formu un tamlīdzīgiem formāliem ierobežojumiem," norāda LŽA.

Jau ziņots, ka MAF provizoriskais finansējums 2025.gadā varētu būt 4,448 miljoni eiro, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē informēja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.

Tostarp 1,987 miljoni eiro paredzēti nacionālo mediju programmai, bet 2,460 miljoni eiro - reģionālo mediju un sadarbības projektu atbalsta programmai.

Runājot par MAF plānotajām saturiskajām izmaiņām, Pļešakovs atklāja, ka, lai palielinātu konkurenci, nacionālo mediju programmā plānots apvienot preses izdevumu un interneta kategorijas. Tas nozīmē, ka visi preses izdevumi un internetā strādājošie mediji pretendēs uz vienu finansējumu.

"Ņemot vērā, ka lielākā daļa preses izdevumu ir izveidojuši interneta portālus, tad mēs saskatījām loģiku šo sadaļu apvienot, dodot iespēju atbalstīt labākos projektus šajā sadaļā, neskatoties uz formātu," lēmumu skaidroja Pļešakovs.

Tāpat, lai veicinātu latviskāku mediju vidi, tajā vairāk izskanētu latviešu valoda, radio kategorijā ir plānots ieviest jaunas saturiskas kategorijas - "satura projekti latviešu mūzikas popularizēšanai", "ziņu veidošana latviešu valodā", īpaši liekot uzsvaru uz to, lai latviešu valodā tiktu sasniegtas arī mazākumtautību auditorijas.

Savukārt reģionālo mediju programmā pirmo reizi tiks ieviests institucionāls atbalsts presei un radio. Tas būs atbalsts pamatdarbībai, kas nozīmē, ka šiem medijiem nebūs jāpretendē uz žurnālistikas projektiem, bet tie, kvalificējoties noteiktiem kritērijiem, varēs saņemt noteiktu summu, kas būs izmantojama, lai segtu savus pamatdarbības izdevumus - algas, apraidi, piegāžu izmaksas drukātajiem medijiem, kā arī citas radušās izmaksas, ieskicēja Pļešakovs.

Tāpat, lai veicinātu starpmediju sadarbību un vairāk tiktu realizēti kopprojekti, reģionālo mediju programmā tiks ieviestas jaunas sadarbības projektu kategorijas, kā arī uzlaboti tie nosacījumi, kas tika ieviesti pērn, kad KM pirmo reizi radīja sadarbības projektu kategorijas kā tādas, informēja Pļešakovs.

Kā ziņots, konsultācijas par MAF saturiskajām izmaiņām joprojām turpinās, un mērķis ir decembrī apstiprināt MAF 2025.gada nolikumu.