Arodbiedrība pārmet NMPD vadībai darbinieku vārda brīvības ierobežošanu

Kā aģentūrai LETA paziņoja LVSADA, NMPD vadība šī gada 28.oktobrī, dažas dienas pirms darba organizācijas izmaiņu publiskošanas, esot apstiprinājusi iekšējo normatīvo aktu "Informācijas sniegšana plašsaziņas līdzekļiem ikdienā un ārkārtas situācijās", kurā iekļauta prasība ar komunikāciju neradīt "kaitējumu dienesta reputācijai", kas, pēc arodbiedrības domām, "praktiski izslēdz jebkādas darbinieka tiesības publiski apšaubīt darba devēju "reputāciju" - lēmumus, rīcību un attieksmi".

Arodbiedrības ieskatā, minētais dokuments ierobežojot darbinieku tiesības uz vārda brīvību un kritiska viedokļa paušanu, un tas esot "pretrunā ar vairākām tiesību normām". Arodbiedrībai nepatīk, ka dokuments prasa pirms runāšanas ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem saņemt NMPD vadības atļauju, bet "tas praktiski izslēdz iespēju darbiniekam brīvi paust savu personīgo viedokli presei par jautājumiem, kas saistīti ar NMPD".

LVSADA ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai (VM), kurā lūdz "novērst nesamērīgus vārda brīvības ierobežojumus". Arodbiedrībā sagaida, ka "VM bez liekas vilcināšanās atcels NMPD ieviestos nesamērīgos vārda brīvības ierobežojumus, atzīstot to par spēkā neesošiem kopš apstiprināšanas brīža".

Savukārt NMPD pauž, ka kārtība, kas paskaidro, kā dienestā tiek nodrošināta operatīva informācija sniegšana plašsaziņas līdzekļiem, esot spēkā jau 12 gadus un visi pamatprincipi palikuši nemainīgi arī šobrīd. NMPD norāda, ka šos normatīvos aktus bijis nepieciešams aktualizēt, jo pēdējo gadu laikā būtiski mainījusies dienesta struktūra un operatīvā darba struktūrvienības, uz ko bija atsauces rīcībām iepriekšējā procedūrā, tāpēc jaunā kārtība pielāgota aktuālajai situācijai un struktūrvienību nosaukumiem.

NMPD vadība uzsver, ka darbiniekiem nav liegts izteikties par darba organizācijas jautājumiem - darbinieki regulāri tiek intervēti un sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļos par dažādiem ar NMPD darbu saistītiem jautājumiem, tostarp gan dispečercentra mediķi, brigāžu mediķi, atbildīgo jomu speciālisti un citi.

Konkrētā LVSADA aktualizētā procedūra paredz, ka darbinieki nevar NMPD darba vidē vai darba formā pārstāvēt valsts dienestu, piemēram, reklamējot politiskās partijas, reklamējot komercuzņēmumus un to pakalpojumus un iesaistīties citās situācijās, kas tiešā veidā nav saistītas ar NMPD darbību.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžetā NMPD paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro, un gan šī, gan citu iemeslu dēļ dienests veiks darba organizācijas izmaiņas, piemēram, plānots samazināt brigāžu skaitu nakts stundās un ieviest jaunu hospitalizācijas principu.

Kopējais darba uzteikumu skaits, pēc dienesta direktores Lienes Cipules sniegtās informācijas, ir 40 faktiskās amata vietas, kurās atrodas cilvēki - lielākās izmaiņas skars Latgales reģionu.

Līdz šim Latgales reģionā izmaiņas netika veiktas strādājošo darbinieku dēļ, taču, veicot pārmaiņas un nedaudz samazinot nakts brigāžu skaitu, vēl aizvien Latgale ir NMPD vislielākais resurss - gan Daugavpilī, gan Rēzeknē un citās novada teritorijās saglabāsies vislielākais un labākais brigāžu nodrošinājums Latvijā, akcentējusi Cipule.

Tāpat Cipule norādījusi, ka ir apmeklējusi Rēzeknes brigāžu atbalsta centru un darbinieki apstiprinājuši, ka "izprot šādu dienesta lēmumu".

Lai gan darbiniekiem "nav liels prieks par pārmaiņām", viņi pauduši "absolūtu atbalstu" tam, ka budžeta samazinājums nav veikts NMPD preču un pakalpojumu sadaļā, bet gan meklēti risinājumi brigāžu darba efektivizācijas uzlabošanā, atzinusi dienesta vadītāja.

Cipule informējusi, ka 1.novembrī notikusi arī tiešsaistes konference, kurā aptuveni 900 NMPD darbiniekiem skaidrotas plānotās izmaiņas un to ietekme.

Kopumā dienestā strādā vairāk nekā 3500 cilvēki, tāpēc 20 konkrētu amata vietu maiņa nav vērtējama kā "ļoti liela ietekme", uzsvērusi Cipule.