Vairāk nekā puse ukraiņu iebilst pret teritoriju atdošanu Krievijai, lai tikai izbeigtu karu (8)

Tiek precizēts, ka aptaujā nebija jautājuma par atsevišķu teritoriju oficiālu atzīšanu par Krievijas teritorijām. Daži ukraiņi, kuri atbalstīja tūlītēju mieru, pauda gatavību atlikt ieņemto zemju atbrīvošanu uz nākotni piemērotākā laikā. KMIS arī uzsvēra, ka šāda nostāja nav tas pats, kas “miers ar jebkuriem nosacījumiem” vai gatavība padoties.

Ukraiņiem tika uzdots arī jautājums, kurā izlases veidā tika piedāvāta konkrēta teritoriāla piekāpšanās: visas Krievijas sagrābtās zemes, Krima vai Donbass (Doņeckas un Luhanskas apgabals). Jautājuma formulējums bija šāds: “Iedomājieties, ka, lai panāktu mieru, tiktu izvirzīta šāda prasība. Ukraina to oficiāli neatzīs, bet Krievija saglabās kontroli pār...”. Nekādi papildu iespējamās vienošanās parametri netika norādīti. Respondentiem bija jāizvēlas viena no atbildēm: “viegli” piekrist, atzīmēt, ka tas būtu “grūts, bet pieņemams” variants, vai noraidīt priekšlikumu.

Saskaņā ar rezultātiem tikai 30% ukraiņu ir gatavi miera labad atteikties no visām Krievijas sagrābtajām teritorijām, pa 46% ir gatavi atteikties no Donbasa un Krimas. Tikai attiecīgi 4%, 7% un 7% šādai rīcībai piekristu viegli. Šādus variantus par kategoriski nepieņemamiem uzskata 64%, 50% un 51% respondentu.

Respondentiem, kuri kategoriski iebilst pret teritoriju atdošanu vai nav kuriem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā, papildus tika jautāts, vai viņu nostāja mainītos, ja Ukraina pretī saņemtu “dalību NATO un patiešām uzticamas drošības garantijas”. Šādā gadījumā to, kas būtu gatavi atteikties no visām Krievijas sagrābtajām teritorijām, būtu 51%, bet pa 65% būtu gatavi atteikties no Donbasa un Krimas. Kategoriski pret piekāpšanos pat ar nosacījumu par dalību NATO bija attiecīgi 42%, 30% un 30% iedzīvotāju.

Komentējot aptaujas rezultātus, KMIS izpilddirektors Antons Gruševskis norādīja, ka Ukraina pašlaik atrodas sarežģītā situācijā: Donbasā Krievijas karaspēks virzās uz priekšu, bet starptautiskā situācija ir nemierīga un neskaidra, īpaši pēc ASV prezidenta vēlēšanām.

Gan Kijiva, gan Vašingtona gaida, ko jaunais Baltā nama vadītājs Donalds Tramps izvēlēsies augstiem drošības un aizsardzības amatiem, lai redzētu, kā viņš veidos politiku Ukrainas virzienā. Tajā pašā laikā valsts uzaicinājums NATO jau tagad šķiet “mazāk ticams”, norādīja kāds Reuters avots.

Tramps plāno “sēdināt” pie sarunu galda Krieviju un Ukrainu jau savā pirmajā dienā ASV prezidenta amatā, paziņoja jaunievēlētā valsts vadītāja preses pārstāve Karolīna Leavita. Inaugurācija notiks 2025. gada 20. janvārī.

“The Washington Post” (WP) avoti ziņoja, ka Tramps 7. novembrī zvanījis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un brīdinājis viņu par kara eskalāciju Ukrainā, atgādinot par ievērojamo ASV militāro klātbūtni Eiropā. Vienlaikus viņš paudis interesi par turpmākām sarunām un īsi pieminējis Krievijas okupēto teritoriju jautājumu.

Kremlis paziņoja, ka šis zvans “nav noticis” un ka mediju ziņa ir “tīrākais izdomājums” un ka Putinam nav konkrētu plānu par kontaktiem ar Trampu. Tikmēr Krievijas prezidents publiski apsveica Trampu ar uzvaru vēlēšanās dienā, kad notika viņu telefonsarunas, vēsta WP. Vienlaikus Putins atkārtoti uzsvēra, ka kara beigas ir iespējamas tikai tad, ja Kijiva atzīs “realitāti” uz vietas, proti, to, ka Krievija ir sagrābusi 20 procentus Ukrainas teritorijas.