Mobilo telefonu karaļa un Somijas ekonomikas dzinēja "Nokia" spožums un posts

Mēs varam daudz mācīties no notikumiem, kas “Nokia” padarīja par vienu no Somijas, Skandināvijas un visas pasaules iespaidīgākajiem veiksmes stāstiem, tāpat kā no izaicinājumiem, kas stājās uzņēmuma priekšā. Parasti “Nokia” stāsts tiek vēstīts kā klasisks “kāpuma un krituma” naratīvs, kas atgādina ainas no sengrieķu vai norvēģu mitoloģijas. Kā jau ar lielāko daļu tamlīdzīgu stāstu, “Nokia” gals bija neizbēgams. Tas uzskatāmi parāda, cik ļoti grūti izvēlēties pareizo rīcību, kad tev visapkārt notiek straujas pārmaiņas un tu neesi šo pārmaiņu radītājs. Tas viss uzskatāmi parādīts seriālā “Nokia – ražots Somijā”, kas skatāms LMT Viedtelevīzijā un ir balstīts uz patiesiem notikumiem.

VIDEO: SERIĀLA KACEKLIS

2007. gads bija laiks, kad bija grūti iedomāties, ka kāds cits uzņēmums varētu sasniegt “Nokia” augstumus, kur nu vēl pārspēt tos. Vairāk nekā desmit gadus “Nokia” bija pasaulē lielākais mobilo telefonu ražotājs un galvenais Somijas ekonomikas dzinējs. “Nokia” bija neapšaubāms karalis mobilo telefonu tirgū. Ņemot vērā uzņēmuma dominanci, tas atteicās mainīties un atzīt, ka industrijā norisinās nozīmīgas pārmaiņas.

Tajā pašā gadā “Apple” laida klajā pirmo “iPhone” viedtālruni, tomēr tobrīd nevienam pat prātā neienāca, ka tas varētu jebkādā veidā apdraudēt “Nokia” troni. Arī “BlackBerry” tirgū bija spēcīgs un stabils spēlētājs.

Tomēr viss izvērtās pilnīgi pretēji gaidītajam, proti, inovatīvās tehnoloģiju kompānijas ne vien panāca “Nokia”, bet bez žēlastības to sabradāja, parādot, ka neviens nav tik liels, lai mūžam izbēgtu no krišanas.

Mūsdienās “iPhone” ir populārākais un atpazīstamākais viedtālrunis uz planētas. Tikmēr par bijušajiem gigantiem “Nokia” un “BlackBerry” vairs neko nedzird jau ilgi. Pajautājiet bērniem un jauniešiem – viņi raustīs plecus.

Kas īsti nogāja greizi?

Pirms viedtālruņu ēras sākuma sen atpakaļ, ja kādam piederēja mobilais telefons, tad ļoti ticams, ka tas bija “Nokia” – biezs kā ķieģelis, uzticams un nesalaužams. “Nokia” ir viens no vecākajiem zīmoliem pasaulē. Tas dibināts 1865. gadā kā papīra izgatavošanai nepieciešamās koksnes smalcinātājs un gumijas ražotājs, tomēr 2007. tas bija kļuvis par mobilo telefonu industrijas karali. Daudziem cilvēkiem pirmais mobilais tālrunis bija “Nokia”, tiesa, mūsdienās viss ir citādāk.

Bedri sev “Nokia” izraka pati. Ja uzņēmums nebūtu tik stūrgalvīgs un tā nepretotos pārmaiņām industrijā, tad, iespējams, tas vēl darbotos mobilo telefonu ražošanā. Ja “Nokia” krietni ātrāk ielēktu “Android” vilcienā, tās liktenis šodien būtu pilnībā citādāks. Uzņēmums varbūt vairs nesēdētu tronī, tomēr eksistētu.

Kā uzņēmumam tik ātri izdevās nogāzties no troņa? Vainīgs inovāciju trūkums, pašapmierinātība un gaužām lēnā reakcija uz pārmaiņām. Viss pārējais bija kā nākas. “Nokia” pat nāca klajā ar jaunas kameras konceptu. Visos citos aspektos viss bija labi, izņemot to, ka uzņēmums par zemu novērtēja “Android”. Ierīces kļuva pārlieku sarežģītas un pilnībā atdeva bumbu citiem spēlētājiem.

Mēs nu dzīvojam pasaulē, kurā mainījušās pašas izmaiņas. Tās mēdza būt pakāpeniskas, tomēr tagad ir straujas un eksponenciālas. Uzņēmumi, kas neļaujas pārmaiņām, tiek apsteigtu vai pat iznīcināti. Lūk, tieši tas notika ar “Nokia”.

2011. gada februārī “Nokia” jau bija pieņēmusi savu sakāvi un nespēju sacensties ar “iPhone” un citiem viedtālruņu ražotājiem, tāpēc paziņoja par pāriešanu uz “Windows Phone 7” operētājsistēmu, ko bija radījusi kompānija “Microsoft”. Drīz pēc tam tika izlaists “Nokia Lumia” viedtālrunis, kas darbojās uz “Microsoft” radītās operētājsistēmas bāzes.

2014. gadā “Microsoft” veica stratēģiskus soļus, kas kļuva par “Nokia” pēdējo ceļa nogriezni uz kapu. 2016. gadā “Microsoft” pārdeva “Nokia” uzņēmumam “HMD Global”. 2022. gadā “Nokia” centās atgriezties ar jaunu viedtālruni, tomēr bez panākumiem.

Lielākā mācība no šī visa ir tāda, ka ārkārtīgi konkurējošās industrijās, piemēram, mobilo telefonu ražošanā, nepārtrauktas inovācijas ir vienīgais veids kā izdzīvot.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".