KM neredz iespēju apvienot atsevišķas no 14 tās pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām

KM pārraudzībā ir 14 kapitālsabiedrības. Tas ir visvairāk no visām ministrijām, un tās atšķiras no citām valsts kapitālsabiedrībām ar to, ka saņem ievērojumu valsts finansējumu jeb tās ir nekomerciālas kapitālsabiedrības. 2023.gadā valsts dotācija no valsts kapitālsabiedrību kopējo ienākumu struktūras veidoja 63%, sēdē norādīja Vilsone.

Komisijas vadītājs Gatis Liepiņš (JV) interesējās, vai ir vērtēta iespēja apvienot atsevišķas kapitālsabiedrības, saglabājot radošo un māksliniecisko autonomiju, piemēram, apvienojot orķestrus vai teātrus.

Vilsone uzsvēra, ka ministrijas pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās ļoti liela daļa ir mākslinieciskais personāls, kurš tiešā veidā nodarbojas ar pakalpojuma nodrošināšanu, un ir salīdzinoši mazs administrācijas personāls. Lielāko daļu kapitālsabiedrību pārvalda viens valdes loceklis kopā ar komandu, kas ir tiešā veidā iesaistīti teātra izrādes vai koncerta pārdošanas jautājumos, skaidroja KM valsts sekretāre.

Vilsone apšaubīja, ka, apvienojot kapitālsabiedrības, varētu būtiski ieekonomēt līdzekļus. "Mūsu ieskatā, šobrīd izveidotais kapitālsabiedrību kopums, kas principā ir teātru un mūzikas institūciju loks, nav apvienojams," teica KM pārstāve, norādot, ka arī Valsts kontrole iepriekš ir lūgusi šo vērtēt un ministrija nav saskatījusi tādu iespēju.

KM rosina pārskatīt ikgadējās darbības izvērtēšanas rādītājus nekomerciālajām kapitālsabiedrībām, lielāku uzsveru liekot uz sabiedriskā labuma ietekmes novērtējumu jeb nefinanšu mērķiem.

Tāpat ministrija aicina izskatīt iespēju veikt izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot, ka nekomerciālo kapitālsabiedrību pārvaldību īsteno tikai attiecīgās nozares ministrija.

Runājot par Saeimā oktobrī pieņemto likumu par Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu samazināšanu no trīs uz diviem, Valsts kontroles pārstāve Inga Vilka akcenetēja, ka joprojām Daugavpils teātrī ir divi valdes locekļi. Valsts kontrolieri tam nesaskata objektīvu iemeslu un aicina pārskatīt.

Tāpat sēdē izskanēja pārmetumi KM par to, ka, deputātu ieskatā, pastāv nevienlīdzīga attieksme pret kultūras iestādēm reģionos. Parlamentārieši uzskata, ka būtu jādomā, kā valstij palīdzēt arī pašvaldību dibinātām kultūras kapitālsabiedrībām.