/nginx/o/2021/12/01/14234127t1h89a6.jpg)
No Veronikas Nasaļskas-Kukules mājām līdz Terehovas robežkontroles punktam ir 40 kilometru, bet tuvākais saskares punkts ar robežu ir vien 20 kilometru attālumā. Veronika neslēpj, ka ar vīru ir pārdomājuši, kāda būtu viņu rīcība, ja sāktos Krievijas iebrukums Latvijā - abi ir zemessargi un ir pašsaprotami, ka Veronika un Sandis būtu vieni no pirmajiem Latvijā, kas iesaistītos dzimtenes aizstāvībā. Sarežģītākais ir jautājums, kur likt un kā pasargāt bērnus?
LATGALES SPĒKA STĀSTI: Veronika Nasaļska-Kukule no Ludzas
“Pat duncis rokās jau ir labs ierocis, lai sevi aizsargātu,” saka Veronika, kura ir karavīrs-glābējs, pirmās palīdzības sniedzēja. Viņas pienākums krīzes situācijā primāri būtu palīdzēt cietušajiem karavīriem. Sarunās ar draugiem viņa ir stāstījusi par to, cik svarīgi ir būt sagatavotai krīzes somai, ka jāmāk sniegt pirmo palīdzību un laicīgi jāpārdomā atkāpšanās ceļi.
/nginx/o/2024/11/14/16484037t1h4168.jpg)
Veronika atklāj, ka vienmēr ir gribējusi saistīt savu dzīvi ar formām. Zemessardzē viņa ir kopš 2006. gada. Sāka Rīgas Studentu bataljonā, bet pirms 13 gadiem, kad viņas vīrs tika rotēts dienestam Rēzeknē, viņu ģimene pārvācās uz dzīvi Ludzā. Viņa dien Zemessardzes Latgales 3. brigādes 32. kājnieku bataljonā Rēzeknē.
Veronika atzīst, ka labprāt zemessarga formā apmeklētu pasākumus, ja drīkstētu to darīt. Biežāk rādītu, ka ir zemessargs, lepotos ar formu. “Arī, ja citi nesaprot, kāpēc es esmu Zemessardzē, meitene, pie tam. Ne visi mūsu pusē to atbalsta, tāpēc es vēl otrādāk - deguns augšā un smuki noeju, parādu, ka esmu formā un esmu lepna,” stāsta Veronika.
/nginx/o/2024/11/14/16484038t1hc4e0.jpg)
/nginx/o/2024/11/14/16484039t1h4729.jpg)
/nginx/o/2024/11/06/16469936t1h95c3.png)