Šī raksta tapšanas  brīdī Donalds Tramps ASV prezidenta vēlēšanās ir saņēmis aptuveni 75,1 miljonu balsu, bet Kamala Harisa – aptuveni 71,8 miljonus. Lai gan šie skaitļi turpinās pieaugt, kamēr tiek saskaitīti pa pastu iesūtītie biļeteni, galīgais par Trampu nodoto balsu skaits būs tikai nedaudz lielāks nekā 2020. gadā, kad par viņu kopumā nobalsoja 74,2 miljoni vēlētāju. Tomēr Harisas gadījumā redzēsim katastrofālu kritumu salīdzinājumā ar 81,2 miljoniem balsu, ko saņēma Džo Baidens, un tas noticis, neraugoties uz to, ka balsstiesīgo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par četriem miljoniem.

Citiem vārdiem sakot, Tramps savā četrus gadus ilgušajā atgriešanās kampaņā neieguva teju nekādu papildu atbalstu. Ja piedalītos tikai vieni un tie paši vēlētāji, varētu pat teikt, ka viņš tikai panāca, ka 2020. gada atbalstītāji atkal nobalsoja par viņu. Patiesībā aptuveni 13 miljoni cilvēku (lielākā daļa no tiem ir balsstiesīgie vēlētāji) ir miruši, un aptuveni 17 miljoni ir kļuvuši balsstiesīgi, kas nozīmē, ka Tramps tikai aizstāja zaudētos atbalstītājus, savukārt vēlētāju aktivitātes kritums demokrātiem izmaksāja gandrīz desmit miljonus balsu.

Šie skaitļi liek nopietni apšaubīt rezultātu skaidrojumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta ekonomiskajiem apstākļiem, un vēl vairāk – reklāmu un aģitācijas kampaņu ietekmei.