Infografika ⟩ Eiropas Komisija Latvijas ekonomikā šogad prognozē stagnāciju (4)

Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā pieaugs par 1,7%.

Vienlaikus piektdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 1%, nevis par 2,6%, kā tika lēsts iepriekš.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 1,2% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 2,2% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 2,8% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek lēsta palielināšanās līdz 3,2% no IKP.

EK ziņojumā teikts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā piedzīvos stagnāciju. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi vēl nav atjaunojušies, neskatoties uz izteiktu algu kāpumu, savukārt valsts izdevumi saglabāsies augsti, ņemot vērā papildu izdevumus veselības aprūpei un pētniecībai.

Vienlaikus komisija prognozē, ka Igaunijas ekonomika šogad samazināsies par 1%, bet nākamgad gaidāma izaugsme 1,1% apmērā. Inflācija Igaunijā gan šogad, gan nākamgad lēsta 3,6% apmērā.

Tikmēr izaugsme šogad starp Baltijas valstīm gaidāma vien Lietuvā, kur tiek prognozēts IKP kāpums par 2,2%, kas nākamgad paātrināsies līdz 3%. Lietuvā EK šogad prognozē 0,9% inflāciju, kas nākamgad pieaugs līdz 1,7%.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 0,9%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,5%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 0,8% un 1,3%.

Inflācija ES šogad prognozēta 2,6%, bet nākamgad tiek gaidīta tās samazināšanās līdz 2,4%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 2,4% un 2,1%.

"ES ekonomikai pakāpeniski atveseļojoties, nākamgad izaugsmei vajadzētu paātrināties, palielinoties patēriņam, ko veicinās pirktspējas pieaugums un rekordzemais bezdarba līmenis, kā arī gaidāmā investīciju vides uzlabošanās. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko neskaidrību un daudzos riskus, mēs nedrīkstam būt bezrūpīgi. Mums jārisina ilgstoši pastāvošās strukturālās problēmas, jāpalielina ražīgums un jānodrošina, lai ES ekonomika kopumā saglabātu konkurētspēju pasaules mērogā. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis īstenotu visas atveseļošanas un noturības mehānismos paredzētās reformas un investīcijas, kā arī samazinātu valsts parādsaistības atbilstoši jaunajiem fiskālajiem noteikumiem," norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

EK šogad straujāko IKP kāpumu prognozē Maltā (+5%), Horvātijā un Kiprā (abās valstīs +3,6%), Spānijā (+3%), kā arī Slovākijā un Lietuvā (abās valstīs +2,2%). Toties lejupslīde šogad gaidāma Vācijā (-0,1%), Somijā (-0,3%), Īrijā (-0,5%), Austrijā (-0,6%) un Igaunijā.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā