Braukt uz senu draugu bērēm ārzemēs nav patīkami. Pats fakts skumdina un svešās tradīcijas liek rēķināties ar neierastiem aizgājēja izvadīšanas rituāliem, kas jāakceptē. Stāsts par aizgājēja dzīvi parasti paliek spēkā gandrīz visur. Tajā aukstajā ziemas dienā biju spiesta klausīties biogrāfijas versiju, kurā tikai 20% faktu (par aizgājēja piedzīvoto dzimtenē Latvijā) atbilda patiesībai. Pārējais bija meli. 

Sacerējuma autore - dzīvesbiedre, kas kopā ar ģimeni ilgstoši dzīvoja ārzemēs, uzskatīja, ka “tā ir pareizi” jo “cilvēkus vajag iepriecināt” un “vai tev žēl, ka viss izskatās tik skaisti?”. Nē, man nav žēl. Aizgājējs bija simpātisks cilvēks un manuprāt nebija pelnījis izdomātu panākumu “piepušķojumus” savam dzīves gājumam. Taču sieva domāja citādi.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X