Noskaties ⟩ Ne jaudu, ne attīstības: kā paātrinās atjaunīgās enerģijas ražošanu Latvijā (3)

Nu jau vairāk nekā gadu potenciālajiem elektrības ražotājiem nav iespējas tikt pie pieslēguma. Taču finiša taisnei ar nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu tuvojas vairāki vēja elektrostaciju attīstītāji kuriem pieslēguma iespējas tīklam šobrīd nav. Daļa nozares ir skeptiska par to, ka izmaiņas paātrinās vēja enerģijas ražošanu Latvijā, jo likumprojekts atkal dos iespēju atsevišķiem attīstītājiem nesteigties ar būvniecību, aizvien pieturot jau rezervētās jaudas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā interese par atjaunīgās enerģijas ražošanu ieguva vēl papildu grūdienu. Augstās elektrības cenas kopā ar modernākām tehnoloģijām panāca to, ka no vēja iegūt elektrību kļuva izdevīgi. Latvijas valdība apņēmās noņemt vai mazināt šķēršļus vēja enerģijas attīstīšanai. Tomēr kopš tā laika darbu uzsākusi tikai viena, nepilnu sešdesmit megavatu jaudas stacija Tārgalē, ko atklāja 2022. gada rudenī.

Viens no klupšanas akmeņiem – visa iespējamā jauda uz papīra jau ir aizņemta. Tādēļ tagad meklē veidu, kā pārdalīt sarezervēto, lai vēja staciju attīstīšanu paātrinātu.

Latvija vēja un saules enerģijas ražošanā atpaliek no kaimiņiem Baltijā. Gada laikā Lietuvā uzstādītā vēja enerģijas ražošanas jauda pieaugusi par 474 megavatiem (1288 MW kopā), Igaunijā par 92 (409 MW kopā), Latvijā tā palikusi nemainīga (aizvien 133 MW kopā). Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajiem datiem uzstādītās saules elektroenerģijas ražošanas jaudas Latvijā šobrīd ir 633 MW (gada laikā pieaugums par 527 MW), Igaunijā 680 MW (pieaugums par 170 MW), bet Lietuvā 1165 MW (pieaugums 587 MW).

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) saka: “Tā situācija diemžēl tāda ir, ka jauda ir norezervēta uz papīra. Ir samaksāta drošības nauda, bet projekti uz priekšu neiet. Mums no tā, ka mums ir uz papīra norezervētas smukas jaudas, elektrības cenas nekrīt un ģenerējošās jaudas neaug. Un tā ir realitāte, ar ko mēs saskārāmies.”

Atjaunīgās enerģijas attīstīšanas uzrāviena brīdī pirms diviem gadiem jaudas tika burtiski izķertas, taču attīstība tik ātri nenotiek. Rezervētais apjoms ir divreiz lielāks nekā tas, kas šobrīd pieslēgts visiem elektrības ražotājiem kopā. Pieteiktie projekti būtu jāīsteno trīs gados. “Ik pa laikam mums nāk arī kādi lūgumi pagarināt šos termiņus, tad mēs rūpīgi vērtējam šo gatavību, cik tālu šie projekti realizēti, vai mēs saskatām, ka viņi potenciāli tiks realizēti kaut kādā pārskatāmā nākotnē. Līdz ar to atsevišķos gadījumos termiņu pagarinām, bet var gadīties arī tā, ka nākamā gadā ir tādi attīstītāji, kuriem tiek anulētas šīs te tehniskās prasības, jo šis termiņš nav iestājies un nav redzama pietiekama attīstība, pietiekams briedums šiem projektiem, lai viņiem izsniegtu arī pagarinājumu,” saka AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Aptuveni puse no kopumā rezervētajiem 6000 MW aizņemta saules elektrostacijām, nepilni divi tūkstoši MW - hibrīdai ražošanai, kas ietver vismaz divu elementu kombināciju starp sauli, vēju un uzkrājošām baterijām. Bet 852 MW ir rezervēti vēja enerģijai.

Saules staciju izrāviens skaidrojams ar to, ka tām nevajadzēja veikt novērtējumu par ietekmi uz vidi pirms jaudas rezervēšanas. Vēja stacijām novērtējums ir obligāts un laika ziņā tie ir vismaz divi gadi. Taču, tiem, kas aizņēma vietu saules parkam, nekas neliedza turpat secīgi attīstīt arī vēja elektroenerģijas iegūšanu. “Organizācija, ko es pārstāvu, Saules enerģijas asociācija, mēs esam, teikšu tā, godprātīgie attīstītāji, tie, kas tiešām vēlas, lai regulētu normāli un saprotami spēles noteikumi. Mums ir žēl, ka ir bijuši tirgus spēlētāji, kas ir izmantojuši caurumu likumos. Tie, kas atļāvuši tādiem kovbojiskiem, oportūnistiskiem attīstītājiem izmantot iespēju nobloķēt tīklu un principā apturēt lielā mērā atjaunīgās enerģijas projektu attīstību savu komerciālo interešu vārdā,” raidījumam saka asociācijas “Saules enerģiju Latvijai” vadītājs Alnis Bāliņš (arī uzņēmuma “European Energy Latvia” vadītājs).

Līdz ar to veidojās nevienlīdzīgas iespējas un tie, kuri gribēja būvēt tikai vēja ģeneratorus – tagad palikuši bez garantētas pieslēguma jaudas. Starp šādiem projektiem ir arī “Latvenergo” paspārnē izauklētie “Latvijas vēja parki”, kas veic ietekmi uz vidi novērtējumu saviem projektiem.

Pēdējā gandrīz pusotra gada laikā enerģijas ražotājiem nav bijusi iespēja no jauna iegūt pieslēguma jaudu Augstsprieguma tīklā. Arī tiem, kuri ir pavisam tuvu finišam ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Vislielākā cīņa ir par pieslēgumiem Kurzemes lokā. Lai straujāk audzētu no vēja iegūtās enerģijas apjomu, atbildīgie tagad cer uz grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā.

“Tur pamata lielais uzstādījums ir - kurš pirmais brauc, pirmais maļ. Tiem, kam būs gatava dokumentācija, gatavi būvēt, lūdzu, nāciet, jo tas ir tas, kas mums svarīgākais, lai tie projekti iet uz priekšu,” saka Melnis.

“Šim punktam paslīd garām tādi attīstītāji, kuriem nav pieslēgums, kas ir gājuši to regulācijas ceļu, kāds bija līdz šim – paveicam ietekmes uz vidi novērtējumu, saņemam visas atļaujas un tad ejam pēc tehniskiem noteikumiem. Un tagad ar šiem te ELT grozījumiem sanāk patiesībā, ka šādi attīstītāji, iespējams, varētu arī netikt pie pieslēguma, jo tie, kuriem vēja projekti varbūt mazliet lēnāk attīstās, viņi ir nobloķējuši tīkla pieejamību,” norāda Bāliņš.

Pirmais mēģinājums atbrīvot jaudas, bija maksas noteikšana par rezervēšanu pirmajiem simt megavatiem, bet visi prasīto samaksāja un no jaudas neatteicās. (Par jaudu, kas pārsniedza 100 MW, nebija jāmaksā papildus).

Tagad likumprojekts paredz, ka būs “brīvlaišanas” mēnesis – laika periods, kad no jaudas varēs atteikties, nezaudējot iemaksāto, ja kāds vairs nevēlas būvēt elektrostaciju.

Tomēr lielākās kaislības saistītas ar likumprojekta ieceri vienā pieslēguma vietā ļaut izmantot vairākas tehnoloģijas arī dažādiem uzņēmējiem. Piemēram, viens uzstāda saules paneļus, bet otrs turpat var iegūt jaudu vēja ģeneratoru darbināšanai. Abi ražošanas veidi pārklājas minimāli, tādēļ pieslēgumu var izmantot ar daudz lielāku efektivitāti. Līdz šim tādas iespējas nebija. Taču arī te paredzēts izņēmums, kas tad arī sadusmojis daļu nozares.

“Daļa no šiem grozījumiem ir par to, ka dod priekšrocības tiem, kas hibridizējas. Mēs saprotam arī otru pusi. Otra puse ir tāda, kas saskata draudus saviem projektiem, jo šādā veidā faktiski arī šī jaunā brīvā jauda vismaz daļēji var tikt aizņemta un tādā veidā tie papildus gigavati, kurus caur šo mehānismu varētu piešķirt, varētu nebūt pieejami pilnīgi visiem,” saka Rolands Irklis.

Tas nozīmē - ja kāds būvē pieslēgumu saules stacijai, viņam aizvien būs ekskluzīvas iespējas pieturēt jaudas vēja parku attīstībai, kamēr pabeigtu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras. Likumprojekts iedotu vēl aptuveni gadu laika.

Vēja Enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs Toms Nāburgs saka: “Tas ir kā kompromiss starp divām absolūti diametrāli pretējām interesēm - vieni komersanti šobrīd ir absolūti apmierināti ar esošo regulējumu, jo viņi, atkārtošos vēlreiz, var uzbūvēt saules parku, kas uz ko ir iegūts pieslēgums. Tālāk viņiem likumdošana ļauj pieslēgt arī citas tehnoloģijas, hibridizējot savu atļauju. (..) Līdz ar to šie komersanti īstenībā būtu ieinteresēti, lai nekādu grozījumu nebūtu. Līdz ar to teikt, ka viņi ir kaut kādā veidā ieguvēji no šī te ETL [Elektroenerģijas tirgus likuma] grozījumiem, ir pilnīgi neloģiski un nepareizi, jo viņu interesēs būtu neko negrozīt.”

Vēja enerģijas asociācijas vadītājs, kurš pats vada arī vairākus saules enerģijas projektus, ar panākto risinājumu ir apmierināts. Dusmīgi ir vēja staciju būvētāji, kuriem ir jau gandrīz pabeigti projekti, bet nav iespēju tos realizēt, trūkstošo jaudu dēļ. Šoreiz nozarei pašai vienoties bija grūti.

Latvijā lielākais elektrības ražošanas uzņēmums AS “Latvenergo” nupat kā no attīstītājiem nopircis iespēju būvēt liela izmēra saules elektrostaciju. Tur plāna paralēli attīstīt vēja parku nav. Savukārt par “Latvijas vēja parku” sāktajiem vēja elektrostaciju projektiem skaidrības nav – tie attīstās lēnāk nekā sākotnēji plānots un, pabeidzot ietekmi uz vidi novērtējumu, nav zināms, vai konkrētajās vietās būs brīva jauda, lai pieslēgtos Augstsprieguma tīklam.

“Ja nozare nespēj vienoties, es teiktu, ka tas būs politisks lēmums, ko mēs vairāk atbalstām - vai mēs atbalstām daudz straujāku vēja parka būvniecību, vai mēs aizstāvam šķietamo interešu aizskārumu dažiem projektiem, kas sākotnēji šo jaudu ir rezervējuši kā sauli. Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Ja man būtu jābalso, es balsotu par ātrāku un straujāku vēja parku, gatavu vēja parka būvniecību,” raidījumam saka “Latvenergo” regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Tikmēr Latvija turpina atpalikt no tuvākajiem kaimiņiem. Grozījumiem vēl jāiet cauri trim lasījumiem Saeimā, tādēļ vēl daudz kas var mainīties, jo interešu sadursme ir gana spēcīga un deputāti var arī būtiski mainīt valdībā pieņemto. Taču viens ir skaidrs – jo ātrāk un vairāk sāks ražot ne tikai saules, bet arī vēja elektroenerģiju, jo zemāka būs vidējā elektrības cena. Klimata un enerģētikas ministrijā cer, ka paātrinot procesu, maksu par saražoto kilovatstundu izdosies pazemināt līdz septiņiem centiem par kilovatstundu vidēji gada ietvarā.