1880. gada 23. septembris zemnieku saimniecībā Galatinā, Tenisijā bija ierasta diena. Saimnieks Deivids Langs mierīgi gāja pāri savam laukam – līdzenam, klajam, bez akmeņiem, kokiem vai žogiem. Langa sieva ar bērniem tikmēr stāvēja uz mājas lieveņa un vēroja vīru aizejam. Netālu vieglajos ratos garām brauca divi vīrieši un arī redzēja Langu, kā viņš šķērso lauku. Pēkšņi visu acu priekšā Langs izgaisa. Burtiski izkūpēja gaisā. Vienā mirklī viņš vēl bija, bet otrā vairs nē.

“Deivids Langs bija paspēris vien pusduci soļu, kad visu klātbūtnē uz līdzenas vietas pazuda. Langas kundze kliedza, bērni bija pārāk apjukuši, lai saprastu, kas notika, tāpēc stāvēja mēmi. Tad viņi instinktīvi metās uz vietu, kur pirms dažām sekundēm bija stāvējis Langs. Tiesnesis Peks ar savu sievasbrāli izlēca ārā no saviem ratiem un skrēja pāri laukam. Visi pieci viņi teju reizē ieradās Langa pazušanas vietā. Tur nebija nedz koku vai krūmu, nedz kādas bedres. Tur nebija ne pavediena druskas, kas varētu palīdzēt izskaidrot Langa pēkšņo pazušanu.

Pieaugušie viscaur pārmeklēja lauku, bet neko neatrada. Langas kundzei sākās histērija, tāpēc viņu kliedzošu nācās ievest atpakaļ mājā. Tikmēr kaimiņi savā pagalmā sāka sist milzīgu zvanu, sludinot trauksmi. Līdz iestājās tumsa, notikuma vietā jau bija ieradušies daudzi cilvēki, lielākoties ar lukturiem. Viņi pārmeklēja katru lauka kvadrātmetru, kur Langs pirms dažām stundām bija redzēt pēdējo reizi. Viņi mina sauso zemi, cerot atrast kādu caurumu, kurā Langs varētu būt iekritis, tomēr bez rezultātiem. Deivids Langs bija zudis. Izgaisis savas sievas, divu bērnu un divu vīriešu ratos priekšā. Vienā brīdī viņš tur bija, ejot pāri saules pielietajam laukam, bet otrā jau bija pazudis,” savā 1959. gada grāmatā “Stranger Than Science” rakstīja Frenks Edvardss.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X