Ilgtspējīgie risinājumi, kas aizsargā pret applūšanu un ceļ īpašuma vērtību

Pētījumi liecina, ka nokrišņu daudzums un intensitāte, salīdzinot ar 20. gs. 70. - 90. gadiem, ir ievērojami pieauguši un var palielināties cilvēka darbības rezultātā. Pazemes komunikācijas – lietus kanalizācija - bieži vien ir savu laiku nokalpojušas un nereti tiek atvēlēti nepietiekami līdzekļi, lai tās koptu, tīrītu un uzturētu labā tehniskā kārtībā.

Ilgtspējīgie lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi sniedz iespēju pielāgoties šiem izaicinājumiem, kā arī sniedz dabai draudzīgus ainaviskus risinājumus pilsētā. Piemēram, lietus ūdens kopējā daudzuma samazināšanai vispiemērotākie ir lietus dārzi/bioievalkas, caurlaidīgie segumi, zaļie jumti, pazemes infiltrācijas risinājumi. Savukārt lietus noteces plūsmas samazināšanai primāri pielieto bioievalkas, apzaļumotus baseinus ūdens aizturēšanai un dīķus. Taču lietus notekūdeņu kvalitātes uzlabošanai vislabāk ir piemēroti mākslīgi mitrāji, bioievalkas, filtrējošas joslas.

Katrai teritorijai piemērojams savs risinājums. To, kādu lietus ūdens apsaimniekošanas veidu konkrētajā zemesgabalā ierīkot, nosaka dažādi faktori: lietošanas mērķis, teritorijas platība, reljefs, grunts sastāvs, gruntsūdens līmenis kā arī apkārtējās vides konteksts.

Vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” vairāk kā piecus gadus aktīvi izmanto dažādus ilgtspējīgos lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus. Lielākā vai mazākā mērā, šādi risinājumi tiek izmantoti it visos jaunajos projektos, ņemot vērā jau konkrēto teritoriju.

Pilnībā decentralizētā lietus ūdens apsaimniekošana Turaidas ielas kvartālā

Attīstot dzīvojamo kvartālu Turaidas ielā, bija liels izaicinājums atrisināt lietus ūdens novadīšanu, jo no vienas puses, lietus kanalizācijas tuvākā apkārtnē nebija vispār, un iespēja pieslēgties kanalizācijas kopsistēmai tika liegta. Līdz ar to visam lietus ūdenim būtu jāpaliek dzīvojamā kompleksa teritorijā. Tajā pat laikā, kvartālā ir salīdzinoši veiksmīgi grunts apstākļi – smilšaina augsne un dziļi gruntsūdeņi, tāpēc ūdens var iesūkties zemē.

Būvējot kompleksu, zaļās teritorijas plānojums veidots tā, lai ūdens no daļas stāvvietu un jumtu kontrolēti notecētu ievalkās, kur tas attīrās un pamazām iesūcas gruntī. Dažas ievalkas ir savstarpēji savienotas, lai palielinātu kopējo uzkrāšanās tilpumu. Savukārt, lai nodrošinātu ūdens novadīšanu apstākļos, kad zemes virskārta ir sasalusi, tika ierīkotas pārplūdes, kas novada ūdeni uz drenāžas akām zem sasalšanas līmeņa. Lietus noteces novadīšanai no jumtiem kvartālā tiek izmantotas arī infiltrācijas kasetes, taču vietās, kur bioievalkām nebija vietas vai kur ir apgrūtināta to apsaimniekošana, tika izveidotas ar šķembām pildītas infiltrācijas tranšejas.

Bioievalka un infiltrācijas tranšeja Turaidas ielas kvartālā

Labs pārbaudījums sistēmas ietilpībai un efektivitātei bija 2024. gada 28. – 29. jūlija vētra, kad Rīgā 24 stundu laikā nolija 140 litri uz vienu kvadrātmetru. Tas Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē ir bezprecedenta gadījums Šajā vētrā kvartālā dažviet rotaļu laukumi vai puķu dobes gan bija zem ūdens, taču bija paglābts pats svarīgākais: gājēju celiņi, autostāvvietas un mājas. Bioievalkas un citi ilgtspējīgi risinājumi lieliski izpildīja savu funkciju, savācot lieko ūdens daudzumu.

Krasta kvartālā zaļais koridors veido publiskās ārtelpas mugurkaulu

Projektā “Krasta kvartāls”, kas ir ap 5 ha liela dzīvojamās apbūves teritorija ar sešām deviņstāvu dzīvojamajām mājām starp Latgales un Grēdu ielām, iekļaujot Krīdenera dambi, ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis. Šeit ir pieslēgums pilsētas lietus kanalizācijas sistēmai, kurai ir ļoti ierobežota kapacitāte. Maksimālā pieslēguma jauda ir 5 litri sekundē, kas tiek nodrošināts ar sūknētavas palīdzību. Salīdzinājumam, nepieciešamā kapacitāte, ja lietus ūdens novadīšanu veidotu tikai ar tradicionālajiem risinājumiem, būtu aptuveni 200 litri sekundē – 40 reizes vairāk!

Lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu kvartālā veido lokālas bioievalkas, kurās nonāk ūdens no jumtiem un cietiem segumiem, un lielā centrālā ievalka vai drīzāk kanāls, kuram ir liels uzkrāšanas tilpums. Ievalku uzdevums ir ūdeņus sakrāt, attīrīt un aizturēt līdz brīdim, kad sūkņu stacija tos pakāpeniski novada kopējā sistēmā. Parasti iekārtu jaudas kapacitātes aprēķinos tiek ņemti vērā galējie robežlielumi, izmantojot datus par pēdējo 50 gadu laikā fiksēto nokrišņu apjomu. Tas nozīmē, ka būtībā ievalkas tiek projektētas tā, lai izturētu pat visstihiskākās lietusgāzes.

Krasta kvartāla centrālā ievalka sausajā laikā un šā gada 28.-29.jūlija vētrā

2024.gada jūlija vētrā applūdušas tikai atsevišķas atpūtas zonas, taču ne āra galdiem, ne krēsliem ūdens nav kaitējis. Jāpiebilst, ka tie ar nodomu veidoti no betona, nevis koka. Līdzīgu praksi piemēro arī citviet, lai labiekārtojumam un vides elementiem piešķirtu vairākas un ilgtspējīgākas funkcijas – dažkārt tie ir nelieli “amfiteātri”, skvēri vai betona skeitparki (rampas). Šo inženierbūvju pamata uzdevums ir lietus ūdens uzkrāšana un tikai pēc tam – vides vai labiekārtojuma elementa funkcija.

Risinājumus pēta, lai uzlabotu

Attīstītājs “Bonava Latvija” aktīvi meklē iespējas, kā uzlabot risinājumus, optimizējot aspektus, kas izrādījušies ne pārāk efektīvi. Tas notiek gan gūstot atgriezenisko saiti no apsaimniekotāja un iedzīvotājiem ekspluatācijas gaitā, gan sadarbībā ar Rīgas tehniskās universitātes pētniekiem. Jau no pagājušā gada sākuma gan Turaidas ielā, gan “Krasta kvartālā” tiek vākti dati par gruntsūdens līmeni, infiltrācijas ātrumu, augsnes mitruma izmaiņām. 2023.gada vasarā un rudenī tika veikti pilna mēroga infiltrācijas testi, lai pārbaudītu, kā risinājumi darbojas intensīvu lietusgāžu laikā. Ievāktā informācija ļauj uzlabot risinājumus, labāk aizsargājot teritoriju pret applūšanu, un izmantot ūdeni vairāk uz vietas, samazinot zaļo zonu laistīšanas patēriņu, kā arī būvniecības un apsaimniekošanas izmaksas.

Pilnā mēroga infiltrācijas testi Turaidas ielā un Krasta kvartālā

No defekta par efektu

Sākumā attīstītājs “Bonava Latvija” bija spiests ilgtspējīgos risinājumus izmantot, ņemot vērā pilsētas lietus kanalizācijas neesamību vai ierobežoto kapacitāti, lai būtu iespējams apbūves ieceres realizēt vispār. Taču, laikam ejot un gūstot konkrēto pieredzi, attīstītājs ir pārliecinājies, ka ilgtspējīgi risinājumi ne tikai bieži vien ir lētāki par tradicionālajiem risinājumiem, bet arī sniedz papildu ainaviskas un labiekārtojuma funkcijas, ko novērtē iedzīvotāji un kas ceļ nekustamā īpašuma vērtību.