Kas vecākiem jāzina par valodas un runas attīstības traucējumiem

Kas ir valoda un runa, un kāda ir normāla tās attīstība?

Valoda un runa nav viens un tas pats. Valoda ir simbolu sistēma, kas palīdz cilvēkam formulēt domu un spriest. Turpretī runa ir mehānisms, ar kura palīdzību tā tiek izteikta. Vienkāršāk sakot, valoda ir tas, ko mēs vēlamies pateikt un runu mēs izmantojam kā rīku, lai to pateiktu.

Normāla valodas attīstība sākas jau no dzimšanas, kad bērns sāk reaģēt uz skaņām, vēlāk sāk veidot patskaņus, kā arī patskaņu un līdzskaņu kombinācijas (“bababa”, “mamama”), bet ap 12 mēnešu vecumu, bērniņi sāk izrunāt pirmos vārdus. Ja valoda attīstās normāli, tad līdz 2 gadu vecumam bērnam būtu jālieto 50-100 vārdi un līdz 4 gadu vecumam jāveido teikumi no 4-5 vārdiem un jāsaprot lietu novietojums telpā (“uz”, “zem” utt.).

Kas ir valodas un runas attīstības traucējumi?

Valodas un runas attīstības traucējumi ir daudzveidīgi neiroloģiski stāvokļi, kas būtiski ietekmē bērnu spēju izmantot un saprast valodu. Šie traucējumi var skart valodas izpratni, runu vai mehāniskos runas procesus.

Par valodas un runas attīstības traucējumiem var liecināt dažādi simptomi jeb “sarkanie karogi” attiecīgajā bērna attīstības posmā. Būtu svarīgi apmeklēt speciālistu, ja bērns nereaģē uz vecāku balsi, līdz 9 mēnešu vecumam neveido līdzskaņu un patskaņu kombinācijas, 18 mēnešu vecumā nelieto vairāk kā 5 vārdus vai 2 gadu vecumā neizmanto vairāk kā 50 vārdus vai nespēj savienot divus vārdus, lai radītu jaunu nozīmi.

Bērnus ar agrīnās valodas attīstības aizkavēšanos sauc par vēlīniem runātājiem. Tā novērojama apmēram 15% bērnu. Riska faktori ietver bērna dzimumu (zēniem novērojams biežāk), zemu dzimšanas svaru un uzmanības noturības grūtības. Tāpat valodas un runas attīstības traucējumi biežāk novērojami vienolas dvīņiem. Runas attīstības aizkavēšanos var veicināt arī vides faktori, piemēram, nepietiekama aprūpe, kā arī ģenētiskie faktori - ja ģimenē ir bijuši līdzīgi traucējumi, tad pastāv 3 reizes lielāks risks attīstīt valodas un runas traucējumus.

Kā diagnosticē un ārstē valodas attīstības traucējumus?

Valodas un runas attīstības traucējumus diagnosticē ārsts vai logopēds, un tā sevī visbiežāk ietver standartizētu testu izpildi, kā arī bērna runas un uzvedības novērošanu. Ir būtiski diagnostikas laikā izvērtēt un izslēgt ģenētiskos faktorus, kā arī citus iemeslus kā dzirdes traucējumus, neiroloģiskos bojājumus un garīgo atpalicību.

Šos traucējumus var efektīvi ārstēt, izmantojot agrīnu un individuāli piemērotu logopēdisko terapiju. Agrīna iejaukšanās ir kritiska, jo bērna smadzenes šajā vecumā ir plastiskas un veicina valodas un runas prasmes korekciju un attīstību. Logopēdiskās terapijas mērķis ir uzlabot, koriģēt un apgūt valodas izpratnes un runas izmantošanas prasmes, paplašināt vārdu krājumu, kā arī uzlabot mutes kustību koordināciju. Tas tiek panākts ar dažādiem pielāgotiem vingrinājumiem, kā arī izmantojot spēles, sarunas un interaktīvās aktivitātes.

Būtiska nozīme valodas un runas attīstības traucējumu novēršanā ir ģimenei, lai nodrošinātu nepārtrauktu valodas stimulāciju ikdienas situācijās un mājas apstākļos. Tāpat vecākiem būtu jānodrošina atbalstoša vide, lai mazinātu runas traucējumus, kas rodas stresa apstākļos. Ģimenēs, kurās aug bērni ar valodas un runas attīstības traucējumiem, ir īpaši svarīgi daudz lasīt bērniem priekšā, runāt un veicināt valodas izmantošanu ikdienas situācijās.

Sākot mācības, ir vērts izvēlēties speciālo izglītības programmu pirmsskolā un skolā, kas ir īpaši piemērotas bērniem ar valodas un runas attīstības traucējumiem, jo tās ir veidotas, lai sniegtu papildus atbalstu bērniem un tādā veidā veicinātu runas, lasīšanas un rakstīšanas apguvi.

Omega-3 taukskābju nozīme

Uzturam ir nozīmīga loma bērna augšanā un attīstībā, jo tas nodrošina organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām, vitamīniem un minerālvielām. Lai bērna valoda un runa spētu pilnvērtīgi attīstīties, vecākiem būtu jāpārliecinās, ka bērns optimālā daudzumā uzņem arī Omega-3 taukskābes, jo tās, īpaši dokozaheksaēnskābe jeb DHS, ir būtiskas normālai smadzeņu darbībai un attīstībai.

Omega-3 taukskābes dabiskā veidā ir sastopamas jūras valsts produktos, īpaši treknajās zivīs, piemēram, lasī, skumbrijā, tuncī, mencā. Ja ikdienā uzturā netiek lietotas zivis, tad uzturu var papildināt ar augstas kvalitātes uztura bagātinātājiem.

Norvēģijā radītais zīmols Möller’s piedāvā plašu Omega-3 produktu klāstu, kas piemēroti bērniem no 4 nedēļu vecuma un palīdz bērnam draudzīgā un patīkamā veidā uzņemt vērtīgās Omega-3 taukskābes DHS un EPS.

Möller’s Mana pirmā zivju eļļa ir īpaši tīra, augstas kvalitātes mencu aknu eļļa, kas ir piemērota bērniem agrīnajos dzīves gados. Bērniem no 3 gadu vecuma būs piemērotas Möller’s škidrās zivju eļļas ar dabīgu, citronu, augļu vai ābolu garšu, kā arī Möller’s Juniors mīkstās un garšīgās zivju eļļas želejas zivtiņas, kas pieejamas ar kolas, zemeņu, augļu un apelsīnu-citronu garšu. Abi šie produkti satur arī D vitamīnu, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību, kā arī uztur kaulu un zobu veselību.