ES amatpersonas ir centušās uzsvērt, ka Brisele turpinās atbalstīt Ukrainu neatkarīgi no iespējamām izmaiņām Vašingtonas ārpolitikā pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā.
"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu šodien, rīt un katru dienu tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams," sacīja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, dodot vārdu Zelenskim.
Trampa, kurš stāsies amatā janvārī, atgriešanās Baltajā namā ir veicinājusi bažas par ASV saistību samazināšanos attiecībā uz Eiropas drošību un militārā atbalsta samazināšanu Kijivai.
Aizejošā prezidenta Džo Baidena administrācija nesen atļāva Kijivai izmantot amerikāņu raķetes, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, atbildot uz Ziemeļkorejas karaspēka piesaistīšanu Maskavas īstenotajai karadarbībai.
"Izšķirīgos brīžos – un nākamgad tādi būs – mēs nedrīkstam nevienam visā pasaulē apšaubīt visas mūsu valsts izturību. Un šajā posmā izšķiras, kurš dominēs," Ukrainas Augstākās radas deputātiem teica valsts prezidents, piebilstot, ka cīņa nav tikai par konkrētām apdzīvotām vietām, bet gan visu Ukrainu, Eiropu un to, vai pasaulē būs kārtība vai haoss.
"Šajā karā tiek izlemts veselas tautas liktenis. Un nevienam nevajadzētu un neviens nevar to izlemt mūsu vietā," teica Zelenskis laikā, kad pieaug neskaidrība, vai Tramps, atgriežoties Baltajā namā, centīsies panākt miera sarunas, kas paredzētu daļas Ukrainas teritorijas atdošanu Krievijai.
"Iespējams Ukrainai būs jāpārdzīvo kāds Maskavā, lai varētu sasniegt visus savus mērķus," Zelenskis komentēja iespēju, ka Ukrainai būtu jāsagaida Putina režīma beigas Krievijā, lai atgūtu visu savu teritoriju starptautiski atzītajās robežās.