Stājas spēkā regulējums par doktorantu nodarbinātību un atlīdzību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka tas palielinās reflektantu pieplūdumu un sekmēs perspektīvāko reflektantu uzņemšanu, kā arī doktorantūras pabeigšanu trīs līdz četru gadu laikā, neskaitot studiju pārtraukumus, un cels doktorantūras kā pirmā profesionālās karjeras posma pievilcību.

Regulējumā noteikts, ka augstskola vai tās doktorantūras skolas sadarbības partneris, pamatojoties ar doktorantu noslēgtajā darba līgumā, doktorantam izmaksā ikmēneša atlīdzību par nepilnu darba laiku vismaz 1000 eiro mēnesī, ieskaitot visus nodokļus, 12 mēnešus gadā.

Darba līguma priekšmets ir akadēmiskā darba veikšana doktora studiju programmā noteikto rezultātu sasniegšanai, tostarp doktoranta promocijas darba izstrāde un aizstāvēšana vai doktoranta teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde un aizstāvēšana. Tiek pieņemts, ka doktorants līdz 20 stundām no normālā nedēļas darba laika velta studijām un pētnieciskajam darbam doktorantūrā.

Šāds doktorantu nodarbinātības modelis sekmēs augstskolu kā doktora studiju programmu īstenotāju sadarbību ar zinātniskajiem institūtiem, kultūras un tautsaimniecības nozaru institūcijām, kas var būt augstskolas doktorantūras skolas sadarbības partneri un, secīgi, doktorantu darba devēji, tādējādi sniedzot labumu visiem iesaistītajiem.

Darba devējam ir tiesības noteikt lielāku atlīdzības apmēru par 1000 eiro, starpību sedzot no darba devēja līdzekļiem. Augstskola izveido doktorantu atlīdzības fondu, proti, paredz finanšu līdzekļus doktorantu atlīdzībai no valsts budžeta, kā arī citiem augstskolas un tās sadarbības partneru finanšu līdzekļiem. Doktoranta ieņemamā amata nosaukumu, atbilstoši profesiju klasifikatoram un nolīgtā darba raksturojumam nosaka doktoranta darba devējs.

Noteikumi attiecas uz fizisku personu, kura atklātā konkursā un augstskolas noteiktajā kārtībā ir uzņemta valsts finansētā studiju vietā doktora studiju programmā, sākot ar 2024./2025.studiju gadu.

IZM atgādina, ka šā gada 14.martā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā un ar tiem saistītos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ar ko Latvijā ievieš jaunu doktorantūras modeli.

Lielākā daļa 14.martā pieņemto Augstskolu likuma grozījumu jau ir stājušies spēkā 1.maijā, taču atsevišķi panti, to daļas vai punkti saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2027.gada 1.janvārim.