Izjūt apjukumu un spiedienu. Cik kritiska ir Latvijas jauniešu psihoemocionālā veselība?

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Bērni un jaunieši veido vienu no vismazāk pasargātajām sabiedrības grupām, kura asi izjūt gan ekonomisko un politisko nestabilitāti, gan spiedienu, ko rada arvien pieaugošās prasības pret mūsdienu cilvēku. Īpaši smagi jauniešus ietekmēja pēdējie gadi, kuros piedzīvojām gan pandēmiju, gan karu Ukrainā, gan lielo emigrāciju, kas daudzus jo daudzus jauniešus atstāja dzīvot nepilnās ģimenēs. Kā šie satraucošie notikumi ir ietekmējuši Latvijas jauniešus, skaidro psihiatrs Māris Taube.

Saskaņā ar biedrības “MOT Latvija” 2021. gadā veikto pētījumu 65 procenti jauniešu pēdējās divās nedēļās saskārušies ar mentālās veselības problēmām, savukārt 45 procenti jauniešu savu mentālo veselību raksturo kā sliktu.

Necik pozitīvākus datus atklāja arī Slimību profilakses un kontroles centra (SKDS) veiktais Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2022./2023. mācību gadā. Pētījumā tika secināts, ka 2022. gadā apmierinātības ar dzīvi vidējais rādītājs meitenēm bija zemākais novērotais pēdējo 20 gadu laikā. Turklāt vidējais mentālās labbūtības līmenis meitenēm ir ievērojami zemāks nekā zēniem visās vecumgrupās. Toties abu dzimumu pusaudžu vidū ir vērojama skaidra tendence labbūtības līmenim samazināties ar vecumu, un meitenēm šīs samazinājums ir straujāks.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu