Valdībai nekavējoties būs jālemj par Ādažu un Ropažu novadu robežu grozīšanu

Komisija secināja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumos Ministru kabinetam dotais uzdevums līdz 2024.gada 29.oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai, nav izpildīts.

Komisija uzskata, ka Ministru kabinetam, veicot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumos Ministru kabinetam dotā uzdevuma par Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumu izpildi, ir jārespektē pašvaldību iedzīvotāju aptaujā paustais viedoklis Garkalnes pagasta sadalīšanas jautājumā.

Deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam nodrošināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumos noteiktā uzdevuma izpildi un virzīt izskatīšanai valdībā rīkojuma projektu par Garkalnes un Ādažu pagasta robežu grozījumiem atbilstoši pašvaldību iedzīvotāju paustajai gribai, kuru iepriekš konceptuāli atbalstījušas Ādažu un Ropažu novadu domes.

Komisijas lēmumu atbalstīja vairākums deputātu.

Komisijas sēdē Baltezera iedzīvotāji uzsvēra, ka viņi izmanto Ādažu novada infrastruktūru, bet nodokļus maksā Ropažu novada pašvaldībai. Viņi aicināja valdību atcelt vakar pieņemto lēmumu par Ādažu un Ropažu novadu robežu negrozīšanu.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga skaidroja, ka, lemjot par abu novadu robežu negrozīšanu, VARAM esot konsultējusies ar koalīcijas partijām. Dambīte-Damberga skaidroja, ka robežas nolemts negrozīt līdz 2026.gada 1.maijam, proti, pirms nav veikts kompleksais izvērtējums par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, kā to paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. VARAM ieskatā esot jāvērtē arī Rīgas metropoles sadarbības un attīstības scenāriji un administratīvi teritoriālās reformas rezultāti. VARAM parlamentārā sekretāre klāstīja, ka izmaiņu neveikšana tagad ļaušot "nodrošināt to, ka 2025.gada pašvaldību vēlēšanās tiks ievērotas likuma prasības, tostarp par tiesībām kandidēt uz novada domi".

Uz deputātes Ilzes Stobovas (LPV) jautājumu par to, ko abu novadu iedzīvotāji iegūs no valdībā pieņemtā lēmuma par robežu negrozīšanu, Dambīte-Damberga atbildēja, ka iedzīvotāju ieguvums būšot iespēja piedalīties 2025.gada pašvaldību vēlēšanās.

Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (AS) pauda uzskatu, ka, atliekot novada robežu grozīšanu, Ropažu novada pašvaldībai nav ne mazākās intereses investēt Baltezerā, zinot, ka pēc kāda laika Baltezera ciems būs Ādažu novada teritorija, kas nozīmē nolemt Baltezera ciemu stagnācijai.

Kā vēstīts, Saeimas Pieprasījumu komisija šodien noraidīja desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā uzdevuma valdībai izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus izpildi.

Kā pauda pieprasījuma autors Māris Sprindžuks (AS), tādējādi, viņaprāt, tiek apliecināts, ka Ministru kabinets un VARAM var nepildīt likumus.

"Ar vakardienas valdības lēmumu par novadu robežu negrozīšanu valdība ignorēja Saeimas lēmumus, ignorēja divu pašvaldību lēmumus, neņēma vērā iedzīvotāju balsojumu aptaujā," viņš pauda.

Viņaprāt, lēmums negrozīt novadu robežas, jo tādējādi daļai iedzīvotāju būs liegta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir tikai atrunāšanās. Sprindžuks uzskata, ka bija iespējami tehniski lēmumi, kā šo situāciju atrisināt un neliegt iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Politiķis sprieda, ka šāda lēmuma mērķis varētu būt atsevišķa novada veidošana, pirms tam apvienojot Garkalni ar Vangažu pilsētu. Viņš gan atzina, ka tā ir tikai spekulācija un par to pagaidām atklāti nekur netiekot runāts.

Ministru kabinets otrdien izskatīja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izpildi un vienojās patlaban saglabāt Garkalnes pagasta teritoriju Ropažu novadā.

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks nākamā gada jūnija sākumā, novadu robežu grozīšanas gadījumā nav iespējams nodrošināt tiesības personai kandidēt vēlēšanās, skaidroja ministrija.

Turpmākie lēmumi par pašvaldību robežu grozīšanu, ņemot vērā 2025.gada pašvaldību vēlēšanas, būtu jāpieņem jaunievēlētajām pašvaldību domēm, uzsver VARAM.

Tikmēr Garkalnes pagasta, Baltezera ciema iedzīvotāji nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, Saeimas Juridiskā biroja vadītājai, Saeimas deputātiem, kā arī Ādažu un Ropažu domju vadītājām par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un Baltezera ciema nodošanu Ādažu novadam.

Iedzīvotāji aicina tomēr Baltezera ciemu pievienot Ādažu novadam, jo tas saskan ar Garkalnes pagasta, Baltezera ciema iedzīvotāju balsojumā pausto gribu, tas atbilst Ropažu un Ādažu novada domju pieņemtajiem lēmumiem, kā arī atrisina strauji augošo Ādažu un Ādažu novada ciemu, kā arī Ādažu militārās infrastruktūras stratēģisko savienojamību ar A2 autoceļu.

Iedzīvotāji vēstulē pauž, ka VARAM piedāvātie varianti, tostarp "nedarīt neko", nav apspriesti ar iedzīvotājiem un šāda lēmuma pieņemšana esot iedzīvotāju viedokļa un likumu ignorēšana.

"Jūsu spēkos ir pierādīt, ka Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts katram tās iedzīvotājam," vēstules noslēgumā aicina iedzīvotāji.