Kā jūs parasti veikalos izvēlaties pārtikas preces? Meklējat tikai tos produktus, uz kuriem ir zaļās karotītes, sarkanās karotītes vai uzraksts “Latvijas labums”? Vai tomēr skatāties, kuriem produktiem ir pašas labākās akcijas un zemākās cenas? Es, protams, priecājos, ja kādam no maniem iecienītajiem Latvijā ražotajiem produktiem ir labas cenas, bet jāatzīst, ka “ražots Latvijā” tomēr jau labu laiku vairs nav pietiekami spēcīgs arguments izvēlei.
Teikšu, kā ir, – vispirms pandēmija, tad karš Ukrainā un abiem sekojusī milzu inflācija ir atstājusi pašmāju lielo un mazo ražotāju atbalstīšanu otrajā vai drīzāk pat trešajā plānā. Tā ir kļuvusi par retu privilēģiju, kuru var atļauties tikai daži. Tikmēr lielākajai daļai cilvēku būs pilnīgi vienalga, vai uz tās kartupeļu cenas lapiņas veikalā maziem burtiņiem uzrakstīts “Latvija”, “Polija” vai “Spānija”. Jo – būsim reāli – nu jau tas ir vairāk izdzīvošanas jautājums.
Ļoti patīk, ka laiku pa laikam atraksta kāds no draugiem un pamet pa tēmai, kuru pamatīgajā ikdienā uzņemtās informācijas jūklī esmu palaidis garām. Šādi bija arī ar faktu, ka koalīcija plāno samazināt pārtikas cenas (paldies, Raimond). Principā šībrīža apstākļos iedzīvotājiem tā ir ļoti laba ziņa. Bet es neesmu es pats, kamēr neesmu apēdis sni... Nedaudz pasūdzējies vai norādījis uz kādas idejas nepilnībām.
Vārdu sakot, preses relīzē tika ziņots šādi te: “Ekonomikas ministrija sagatavojusi un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.”