Vai ASV var izcelties jauns pilsoņu karš?

Amerikas pilsoņu karš risinājās no 1861. līdz 1865. gadam. Tas bija karš starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vienpadsmit Amerikas Konfederācijas štatiem, kas bija atšķēlušies no ASV un izveidojuši jaunu valsti.

Konfederācijas jeb dienvidu štatu spēki karā tika sakauti, bet dienvidu štati pēc kara pamazām tika integrēti atpakaļ savienībā. Kara iznākums ļāva likvidēt verdzību, kas ASV bija pastāvējusi kopš koloniālajiem laikiem. Kara iznākums arī palīdzēja saglabāt valsts politisko vienotību.

Amerikas pilsoņu karš bija lielākais un asiņainākais konflikts Amerikas vēsturē.

Ilgāk nekā gadsimtu tika uzskatīts, ka pilsoņu karā dzīvību zaudēja nedaudz virs 618 000 cilvēku, tomēr saskaņā ar vairākām jaunām aplēsēm, bojā gājušo skaits varētu būt krietni lielāks.

ASV Zinātņu akadēmijas izdevums “Proceedings of the National Academy of Sciences” (PNAS) vēsta, ka saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, karā bojā gājuši varētu būt 698 000 vai pat 750 000 cilvēku.

Jauns pilsoņu karš ir iespējams?

Diskusijas ap iespējamo Otro Amerikas pilsoņu karu parasti tiek balstītas uz pastāvošo spriedzi dažādos politiskos, sociālos un kultūras jautājumos, tomēr maz ticams, ka ASV varētu izcelties plaša mēroga bruņota sadursme starp dažādām sabiedrības grupām.

Reāla pilsoņu kara iespējamība ir salīdzinoši maza – lielā mērā tāpēc, ka Amerikas politiskās domstarpības vairs nav skaidri definētas ģeogrāfiskās kategorijās, piemēram, Ziemeļi pret Dienvidiem, un tās vairs nav koncentrētas ap vienu strīdīgu jautājumu, piemēram, verdzību.

Kā nesen vēstīja ASV raidsabiedrība CNN, ASV tagad saskaras ar cita veida draudiem. Pretēji vienkāršām demokrātu un republikāņu atbalstītāju štatu vai pilsētu atšķirībām, potenciāli iespējama ir vardarbība, kas izpaužas vairāk kā ilgstošs un valsts mēroga terorisms, nevis organizēts separātisms.

Potenciālās politiskas vardarbības kontekstā ļoti būtiski ir atcerēties, ka ASV ieņem pirmo vietu pasaulē pēc privātpersonu rīcībā esošo šaujamieroču skaita.

ASV dzīvo tikai 4% pasaules iedzīvotāju, tomēr datiem tajās atrodas aptuveni 40% no pasaulē pieejamajiem šaujamieročiem, liecina Šveicē bāzēta neatkarīga pētniecības projekta “Small Arms Survey” dati.

Tiek lēsts, ka ASV privātpersonu rīcībā ir 393 miljoni šaujamieroču – vairāk nekā viens ierocis uz vienu cilvēku. Uzskatāms, ka ASV ir vairāk civilpersonu īpašumā esošu ieroču nekā pārējās 25 lielākajās pasaules valstīs kopā.

Šāds ieroču īpatsvars par visai prognozējamu lietu padara dažādu pretošanās kustību neizbēgamu ķeršanos pie vardarbības.

2021. gada 6. janvārī notika Donalda Trampa iedrošināts viņa atbalstītāju iebrukums ASV Kapitolija ēkā, viņiem šādi cenšoties apstrīdēt 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Jāatgādina, ka šajās vēlēšanās Tramps zaudēja pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam.

Lai arī beigās varas nodošana noritēja miermīlīgi, dažādi draudi, ieskaitot galēji labēja terorisma draudus, ASV joprojām ir reāli.

Ņemot vērā vēsturisko trajektoriju, kuras kulminācija bija 6. janvāra notikumi, pastāvīgo sazvērestības teoriju izplatību, pieaugošo rasismu, antisemītismu un ksenofobiju, kā arī viegli pieejamos ieročus, nedrīkst ignorēt jaunu, politiski motivētu vardarbības aktu iespējamību.

Atvaļināts Kanādas armijas pulkvedis Stīvens Māršs ir uzrakstījis grāmatu “Nākamais Pilsoņu karš: vēstījumi no Amerikas nākotnes” (“The Next Civil War: Dispatches from the American Future”), kurā viņš mēģina iztēloties, kāds izskatītos Amerikas pilsoņu karš mūsdienās, , vēsta Lielbritānijas medijs “The Independent”.

Māršs nedomā, ka Otrais pilsoņu karš būtu līdzīgs pirmajam, kad lielas armijas satiktos kaujas laukā.

“Iesaistīties varētu ikviens – kaimiņš pret kaimiņu, balstoties uz ticību, uzskatiem un ādas krāsu. Tas būtu briesmīgi,” uzskata autors.

Arī viņš norāda uz milzīgo ieroču daudzumu ASV.

“ASV ir vairāk ieroču nekā cilvēku. Vidēji apmēram katrs 11. prezidents ir ticis nogalināts atentātā,” uzsver Māršs.

Viņš uzskata, ka pilsoņu dalīšanās lielās nometnēs jau notiek.

Kā piemēru viņš min to, ka liela daļa republikāņu atbalstītāju joprojām uzskata, ka 2020.gada vēlēšanās Trampam tikusi nozagta uzvara.

Viņš arī pauž viedokli, ka Tramps ir šī sabiedrības pretnostatījuma simptoms, nevis cēlonis.

Māršs norāda, ka ASV pastāv vairākas milzīgas problēmas: nevienlīdzība, tiesiskās sistēmas uzticības masveida kritums, duopols starp divām politiskajām partijām, kas rada vēlēšanu triumfus, nevis nākotnes plānus, kā arī novecojusi un nefunkcionējoša konstitūcija, kas tomēr tiek pielūgta kā reliģisks dokuments, lai gan tā nav īsti piemērojama 21. gadsimtā.

Tomēr viņš arī uzskata, ka ikvienu problēmu ASV sabiedrība var atrisināt arī bez plaša mēroga asinsizliešanas.

Par mūsdienu Amerikas pilsoņu karu tiek stāstīts mākslas filmā "Pilsoņu karš" ("Civil War"), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā". Filma ir par žurnālistu grupu, kas cenšas nokļūt degošajā Vašingtonā, lai ierakstītu pēdējo interviju ar prezidentu kādreizējām Amerikas Savienotajām Valstīm.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".