Jaunās ASV sankcijas pārtrauks gandrīz visus tiešos maksājumus no Krievijas

Pašlaik tiešo maksājumu īpatsvars no Krievijas ir 20–25%, bet tagad tas samazināsies līdz dažiem procentiem, izdevumam “The Moscow Times” norāda piecu ārējās tirdzniecības uzņēmumu darbinieki.

Ierobežojumi attiecās uz aptuveni 50 bankām, tostarp “Gazprombank”, kas palika pēdējā lielākā nesankcionētā banka, kā arī uz vidējām un mazām, bet populārām bankām, kas turpināja norēķināties tieši ar Ķīnu un Turciju (BKS Bank, Dom.rf, Forabank, Garant-Invest, Derzhava, Sinara, Primsotsbank u. c.). “Diemžēl sankciju sarakstā iekļautas bankas, kas darbojās šķietami nemanāmi ar Ķīnas lauku bankām un naudas pretplūsmām,” žēlojās viens no importētājiem.

VTB menedžeri jau neoficiāli iesaka lieliem klientiem Ķīnā steidzami izņemt visas juaņas no “Unionpay” kartēm, teica viens no tiem, kas saņēma šādu brīdinājumu.

Maksājumu shēmu sarežģītības dēļ rubļa īpatsvars maksājumos par ārējās tirdzniecības darījumiem ievērojami pieaugs pat salīdzinājumā ar rudenī sasniegto rekordaugsto līmeni, uzskata kāds maksājumu aģentu uzņēmuma vadītājs un ārējās tirdzniecības konsultants. Centrālās bankas dati liecina, ka septembrī rubļa īpatsvars maksājumos par preču un pakalpojumu importu sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – 48.5%, bet eksportā – 42.8%. Pat norēķinos ar Āzijas valstīm rubļa īpatsvars maksājumos par importu pārsniedza 45% un tuvojās 40% maksājumos par eksportu.

Formāli lielais rubļu īpatsvars liecina, ka uzņēmumi veic maksājumus, izmantojot arvien sarežģītākas un dārgākas shēmas, skaidro kāda maksājumu aģentu uzņēmuma avots. Rubļi tiek izmantoti pārskaitījumiem uz draudzīgām valstīm, kur – parasti pēc ļoti neizdevīga valūtas maiņas kursa, ar zaudējumiem 4-6% apmērā – tie tiek konvertēti citās valūtās tālākai nosūtīšanai piegādātājiem, skaidro ārējās tirdzniecības konsultants. Pēc viņa teiktā, rubļi tiek izmantoti, lai norēķinātos par kriptovalūtu, kas iegādāta ārējās tirdzniecības darījumiem; rubļi tiek izmantoti arī savstarpējo norēķinu shēmās. Ķīnas muitas statistika liecina, ka šīs ir shēmas, kas darbojas: saskaņā ar tās datiem oktobrī imports uz Krieviju bija par 27% lielāks nekā tajā pašā mēnesī pērn, lai gan jūlijā imports bija par 10% mazāks, atgādina “The Moscow Times” avots.

Taču šīs shēmas kļūst arvien dārgākas, laikietilpīgākas un neuzticamākas, sūdzas kāds Ķīnas plastmasas importētājs. Risks saskarties ar krāpniecisku starpnieku kļūst arvien lielāks, piebilst kāds maksājumu aģentu uzņēmuma vadītājs. “Vienkārša statistika – ir vairāk shēmu un aģentu, tāpēc krāpniekam ir vieglāk iefiltrēties,” piekrīt importētājs. “Mēs gatavojamies maksāt vēl vairāk,” viņš secina.